Kārtējās pārdomas par Stambulas konvenciju, minoritātēm un kur mēs esam ceļā uz kompromisu

Atkal par Stambulas konvenciju (SK), genderu, minoritāšu tiesībām. Par to, kurā fāzē, manuprāt ir diskusija Latvijas sabiedrībā.

Uzreiz teikšu, nepiesienieties vārdiem “liberāļi” un “konservatīvie”. Šajā rakstā nemēģiniet ievietot vikipēdijas definīcijas. Arī, ja kādu aizvaino tēlaini sulīgā valoda, es tiešām godīgi atvainojos un drīkst tālāk nelasīt. Es te tā pa vienkāršo un ar vislabākajiem nodomiem :)

Vispirms, kāds vispār sakars SK un minoritātēm?

Pieļauju, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kas nezina, ka Stambulas konvencijas nosaukums ir "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Man ir aizdomas, ka mums ir arī deputāti, kas nav lasījuši ne dokumentu, ne saistītos materiālus, piemēram, neseno EP rezolūciju.

Lai nu tā būtu, ne tas vien ir pieņemts nelasot :D Bēda tāda, ka kādi spēki SK ielobējuši "genderu", faktiski sociālās un seksuālās minoritātes. Ar to sačakarējot labu un vajadzīgu lietu: vardarbības pret vājakajiem apkarošanu. Sorry, mani liberāļu draugi, sievietes un bērni nav minoritātes, viņi ir vairākums, fiziski un aiz vēsturiskiem ieradumiem vājākā sabiedrības daļa. Bērni arī psiholoģiski vājākā. Kādēļ ir svarīgi šīs lietas nesajaukt? Kaut vai tādēļ, ka, samiksējot, dabūjam nevis diskusiju x2, bet gan diskusiju kvadrātā.

Par tām fāzēm. Sākam no sākuma. Liberāļi saredz problēmu. Konservatīvie, visprims nesaprot, tad kritizē, tad pieņem, ka problēma pastāv. Protams, ja liberāļi spēj paskaidrot, ka tā tiešām ir problēma. Lai kaut kas mainītos, ir nepieciešams kompromiss. Motivācija ir liberāļiem, viņiem jautājums jābīda, jāpiedāvā kompromisa (!) varianti. Kad konservatīvie saprot, ka liberāļi šajā jautājumā ir nobrieduši, tad rodās arī kompromisa pretpriekšlikumi, saruna, vienošanās.

Pašlaik Latvijā. Liberāļiem ir bijuši daži kompromisa mēģinājumi. Tie ar laiku lēnām uzlabojas. Bet, līdzko liberāļi atkal iekliedzās, piemēram, "dajoš SK, jo citi jau prakstīja", konservatīvie tur saredz minoritātes un vispār, "genderu" un atgriežās fāzē "ok, laikam tomēr vēl jāpagaida, līdz paaugsies".

Vai arī, davai, laulājam visu pēc kārtas, kaut vai ezi ar radiatoru, un tā būs ģimene. Tā tas sugas (homo sapiens) turpināšanai nav strādājis tūkstošiem gadu un tuvākajā laikā nestrādās. Pārbaudīts: laulība ir vīrieša un sievietes savienība ar mērķi radīt bērnus un ģimene ir sociāla konstrukcija, privilēgija, kur šie radītāji tos bērnus uzaudzina un palaiž tautās. Skaidrs, ka daži eži mēģina aplekt radiatoru kopš tā izgudrošanas. Tas ir zinātniski pamatoti, pareizi Darvins saka: “a ja nu sanāk?!”. Jā, tas ir dabiski un jā, tās ir minoritātes.

Pat, ja dažviet un dažkārt dažādu iemeslu dēļ laulības un ģimenes institūts buksē, kā pie mums. Tas nenozīmē, ka tas tagad ir jāatceļ vai jāatšķaida.

Tieši otrādi. Domāju, ja no SK izravētu minoritātes un tad darītu tur paredzētās lietas, laulības un ģimenes institūts nostiprinātos, ietu labumā. Mans priekšlikums deputātiem: ratificējam SK ar atrunu, ka minoritāšu, “gendera” lietas risināsim, bet atsevišķi. Starp citu, ne mēs pirmie ratificētu kādu starptautisku vienošanos ar atrunām, ne pēdējie.

Joprojām brīžiem aizejam "svētā kara" virzienā. Mums joprojām ir fāze, kurā vieniem aktīvistiem jāvelk kājās visu varavīksnes krāsu bikses, otriem radikāļiem jāvelk bikses nost un jākakā maisiņā. Un tad abiem jāiet uz pilsētu šīs "spalvas" demonstrēt. Kad šīs (abas!) uzvedības īpatnības pāries, tad ticēšu, ka sabiedrība ir nobrieduša kompromisa fāzē. Un šis nav tikai par Latviju, tas ir par lielāko daļu pasaules.  Rietumi (varbūt) ir tuvāk kompromisam, bet šaubos, ka jau stabili tur ir.

Lai nobeigtu ar kaut ko, kas (vismaz man pašam priekš sevis) izklausās pēc kompromisa. Konservatīvie būs gatavi sarunai, kad dzirdēs no liberāļiem priekšlikumus, kas nepārdefinē pārbaudītas vērtības. Mans personiskais viedoklis, ka liberāļu vinnējošais priekšlikums ir: mēs atsakāmies no ģimenes un laulības jēdzienu atšķaidīšanas, paplašināšanas. Ticu, ka tad konservatīvie būs daudz pretimnākošāki. Vienkārši sakot, izņemiet no SK "genderu" un tā lieta ies uz priekšu. Izņemiet no Dzīvesbiedru likuma vārdus laulība un ģimene, aizstājiet ar labi definētiem citiem, jauniem, pareiziem terminiem un tā lieta ies uz priekšu. 

Little runt on privacy, startups and ads business

I just read this on Quora. This is bullshit.

Privacy is a human right. It is in it’s infancy on the internet, but it still is. You get punished even shot if you violate it in physical world. Putting any business above human rights is a way to faschism or communism, choose your own preference.

Especially majority of ads businesses. Those are generating spam and low quality content adding no value more often than not. And don’t argue there are “good” ads businesses there. Some drugs are good for some people, you ok drug “business” investing in startups? I think ads business must be regulated as heavily as drugs, alcohol, tobacco and similar.

Yes, I totally agree startups drive innovation. Just don’t say innovation is above human rights. It’s all possible, just grow up a bit!

Dienas Bizness citāts par aktivitātēs balstīta biroja principu

Iepriekš man gandrīz vienmēr pēc sadarbības ar žurnālistiem ir bijusi nedaudz nelāga sajūta, jo manis teiktais nav ticis atspoguļots precīzi, interpretēts. Kā arī sarunātais, ka publicējamais tiks iepriekš saskaņots, parasti ticis igonorēts. Šoreiz biju tā pārsteigts par ziņas precizitāti, ka nolēmu savu citātu citēt, nopublicēt visiem.

Citāts ņemts te , saite pieejama tikai abonentiem.

---
Izvēlas pēc vajadzības 

Tieto Somijas birojā ieviesta aktivitātēs balstīta biroja koncepcija. SIA Tieto Latvia IKT vadītājs Jānis Tupulis stāsta, ka darbinieki izvēlas savu darbavietu pēc konkrētās dienas aktivitāšu satura. Ierodoties birojā, var redzēt, kuras darbavietas ir brīvas, ir dažādas temperatūras un aktivitāšu zonas, piemēram, klusuma zonas, kur ir sarunāts, ka nedrīkst runāt. Tāpat ir atklātās darbavietas, apspriežu telpas. Vienlaikus šāds birojs ir arī komunikāciju rīks. Te ir iespēja savā starpā komunicēt, dalīties ar idejām, kā arī iegūt saimniecisko atbalstu. Piemēram, ja salūst krēsls vai nestrādā dators, var uzreiz pieteikt problēmu, un sistēma saprot, kur esi, tāpēc nav jāraksta, ka trešā stāva 17. kabinetā, kur saplīsis trešais krēsls no labās puses. Lai gan šī koncepcija saka, ka nevienam nav savas darbavietas, praksē ir cilvēki, kam joprojām ir darbavietas. J. Tupulis norāda, ka nevajag to uztvert mehāniski. Piemēram, palīdzības dienestam vajag telefonus, un viņi var strādāt tikai pie galdiem, kur ir telefoni. Galvenie ieguvumi ir produktivitāte un darbinieku labsajūta. «Gribam, lai cilvēks darbā jūtas labi,» saka J. Tupulis. Viņš uzsver, ka inovācijas nenotiek kabinetos, bet gan, cilvēkiem savā starpā runājot. Vienlaikus secināts, ka jaunajos apstākļos tajās pašās telpās var strādāt vairāk cilvēku. Tas arī ir ieguvums, bet tas nebija galvenais mērķis. «Pašiem jāsaprot, ko ar to grib sasniegt. Tehnoloģiju un iespēju ir tik daudz un dažādas, vienīgais ierobežojums ir mūsu fantāzija,» saka J. Tupulis. 
---

PS Precizitātes labad jāsaka, ka aktivitātēs balstītā biroja princips ieviests ne tikai Somijas, bet arī Zviedrijas, Latvijas u.c. birojos.

PPS Dīvaina sajūta, kad citē kādu, kurš citē tevi :D

Progresa vērtējums atkritumu šķirošanā Latvijā pēc 7 gadu pieredzes

Janas Faceook posts man atsauca atmiņā pirmos soļus un sajūtas atkritumu šķirošanā. Pāris gadus pēc šķirošanas uzsākšanas tiku ieblogojis.

Konstatēju, ka šomēnes ir 7 gadi, kopš apzināti šķiroju.

Ja toreiz katru nedēļu ģenerējām pilnu savu piemājas konteineru (nešķirotu), tad tagad mēnesī nešķirotie ir nepilns konteiners. Tiesa, viens iemītnieks mājā mazāk.

Pārlasīju par ko toreiz cepos, jāatzīst, ka progresu šķirošanas jomā Latvijā pa šiem 7 gadiem gandrīz neredzu.

Pluss, ka vietējā Rimi ir nolikta kaste baterijām un sadzīves tehnikai (ne lielajai).

Vēl viena atšķirība, ko pamanīju ir, ka starp tantēm, kuras pieskata atkritumu savākšanas vietas, nu jau kādu gadu ir tādas, kuras zina, ka šķirotos atkritumus tur drīkst izmest jebkurš pilsētas iedzīvotājs, ne tikai atpazīstami savējie. Tas gan nenozīmē, ka attieksme ir kļuvusi pozitīvāka, vienalga tevi vispirms uztver kā iebrucēju.

Šovasar vienreiz viena tante pat metās palīgā izvietot pa pareizajām tvertnēm un ... izmeta manas plasmasas pudeles parastajā konteinerā :D

Citas atšķirības? Gan jau ir :D

Laikam arī šajā lietā ir jānomainās vismaz paaudzei... Kura nedomās, ka jebkurš svešinieks tavā laukumiņā grib bez maksas kko izmest, respektīvi, tev kaut ko nozagt. Un ka mežs un purvs nav izgāztuve. Un ka atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesā ir jāiet, jo tur ir lieliska iespēja "nopelnīt", respektīvi zagt tiešā un netiešā nozīmē.

An exercise in exaggeration. Is something wrong on the internet? No. It is just that the whole ad industry must be regulated as heavily as alcohol, drugs, prostitution are being regulated.

It is a good read, "Something is wrong on the internet", an article by James Bridle on Medium.

It says: 21 minute read. That depends on your English skills and reading skills ;) Much more if you will watch linked videos.

It is definitely good for those who want to whine about anything and everything. They will find satisfaction in looking at evidence of bad things happening.

But in case somebody wants to do something about it, it produced a few thoughts of mine.  I'm not going to prove anything in this post. This is just an expression of my opinion.

One of the big phenomenon causing the problem described is ad industry as it exists today. This (child abuse) is not the only problem ad industry is causing. James mentions more in the article.

I'm talking about the whole ad industry, not just the bad part. I'm not saying ad industry is evil. But I'm sure it must be regulated on the same level as alcohol, drugs, prostitution are. Or should be, depending on the country.

Is alcohol evil? No, but it is proven that it can produce very bad consequences. Should we stop (producing, selling, consuming, etc.) alcohol? Some think we should, some must, but realistically: it cannot be done. Therefore, we regulate relatively heavily.

As I said, I don't want to go into details, but on general level the analogy is true for me. Should we close the Internet or Google? No, it cannot be done. Should we have police departments addressing ad crimes and organisations ensuring ad rules are followed? Yes, I believe so.

Ad industry must be regulated as heavily as alcohol, drugs, prostitution are being regulated.

When I think of ad industry + children James is addressing in his article, I believe this combination has to be treated as a criminal offence. Not just moral issue or mild overstepping the ad law deserving a fine, no, a criminal offence. Same as child pornography. Producing with an intent, selling to, giving it to children, etc. Whoever responsible: producers of what James described in the article, Google, parents, peers, just a stranger from the Internet.

Child ads must be treated as criminal offence.

Obviously, I use exaggeration as a tool to show the point. But please think about the two sentences in bold.

Now to another phenomenon of what's behind the worrying picture James drew.

Automation and AI.

Another analogy. We all and the living world around us are products of automation. Think of the DNA mechanisms of reproduction. Just not too deeply please for now :)

I'm saying that what's happening in the virtual world does not seem totally new to me. Including the consequences we tend to perceive as negative like plagues, viruses, eating the weaker in general. Yes, it is not nice. It is a fact of life.

Now, put those consequence phenomena names into quotes or invent new fancy e-, i-words or totally new terms to name the new virtual ones, whatever. We have to identify the threats in order to fight them one by one if we want to survive. Not just worry about them.

We are rational beings, we have scientific method, we will figure it out. We will survive, live, prosper. Choose the level of optimism depending on your own philosophical constitution ;)

PS I tend to make copies of some of the material I reference, the Internet is a changing beast. Try to check this if the first link is dead.

Ar nelielu nokavēšanos mana #metoo reakcija

1. vēsture

Ļoti labi atceros, iespējams, pirmo reizi un meiteni, mana pirmā seksuālā uzbrukuma upuri. Viņu sauca Kristīne, divām melnām bizēm, tas notika 1978. gadā, mācījāmies 1. klasē, sēdēju 3. solā tieši aiz viņas. Uzbrukums: paraustīt Kristīni aiz bizēm. Tagad esmu pateicīgs tai skolotājai, kura to uzreiz piebeidza saknē, pārtraucot aktivitāti un ierakstot atbilstošu komentāru manā dienasgrāmatā. Piezīme bija it kā triviāla: “Raustīja meitenes aiz bizēm". Sekas: esmu pateicīgs skolotājai un saviem vecākiem, man toreiz pieleca. Šaubos gan, ka visiem puikām pieleca šīs piezīmes būtība: #metoo prevencija, katram cilvēkam ir privātā telpa.

2. problēma

Es nevaru teikt, ka kopš tā laika nekad neesmu izveicis #metoo darbības, esmu. Bērnam ir jāeksperimentē, noteikti jau pirms pubertātes, tīnim ir jāeksperimentē heavily. Eksperimenta sekas ir arī kļūdas.

Neesmu runājis ar pieaugušo, kuram viss tiešām ir skaidrs :D Uzskatu, ka tajā brīdī, kad tu uzskati, ka viss ir pilnīgi skaidrs, tavi šīs dzīves piedzivojumi ir beigušies, esi miris/mirusi.

Problēma, kuru jūs nu jau esat lasījuši neskaitāmos postos un pantos, esot vienkārša: nezinam vai nepieņemam, ka nē ir nē.

Tā ir pilnīgi patiesā un šausmīgi nožēlojamā problēmas puse, tā piesaka reakciju, atbildi.

Īstā problēma ir, ka mēs nezinam, kā uzdot jautājumu.

3. a ko darīt

Piedodiet man, meitenes, manas kļūdas, tāpat, kā es jums piedodu jūsējās.

Mans novēlējums: lai būtu tā, ka mūsu ģimenēs un skolās un sabiedrībā, bet galvenokārt sākot ģimenēs, jebkuram bērnam visi pareizajā brīdī palīdzētu saprast, ka viņa/š ir arī seksuāla būtne, kam ir tiesības gan NEGRIBĒT, gan GRIBĒT.

Jo citādi https://youtu.be/YMkB8qBSX8o

in memoriam of my father's passing first anniversary, signal generator

My father passed away on March 26th 2016. This post is not going to be his obituary or a curriculum vitae. It is just a glimpse on one of my reactions on the anniversary of his passing.

Among another things he was enthusiast of repairing old radio sets, his collection goes back to 20th century 40ties. Just imagine, you did not have electricity utility at your home back then and the only remote connection to the world was this apparatus working on batteries?

What I did, I decided to test if a signal generator he used for his hobby is still in a working condition. Here is the item for your observation.

I had a small challenge before I could turn it on. Electricity outlets has changed since.

A dirty hack happened.

And, surprise surprise, the old soviet made signal generator woke up without any problem! I'm giving you just a few of it's outputs on an oscilloscope as an evidence.

There is no more to this story today. As I said, just a glimpse. Which made my day because of simple emotional reasons.

Manas domas pārņēma kas cits...

Belēvičs samelojās un atkāpās.

Manuprāt viss ir forši: vēlēta amatpersona neveikli un muļķīgi samelojās un atkāpās. Normālas demokrātijas normāls, es pat teiktu: ikdienišķs, gadījums.

Bet, skatoties uz sabiedrības ierasto reakciju, šoreiz manas domas aizklīda nedaudz citā virzienā.

Visi cilvēki melo. Būs nedaudzi, kuri teiks, ka viņi nekad nemelo. Tad viņi vai nu melo neapzināti vai melo, ka nemelo. Neticat, palasiet psihologu, sociologu pētījumus.

Es piekrītu teorijai, ka mums, homo sapiens, meli ir veiksmīgas izdzīvošanas un evolūcijas mehānisms. Gan individuālā līmenī, gan kā sabiedrībai.

Tā ir konkurences taktika. Jo efektīvāk mānam citus, jo biežāk iegūstam to, kas mums ir nepieciešams (izdzīvošanai, lai ko tas nenozīmētu, t.i. plašā nozīmē). Jo labāk spējam konstatēt, ka cits tevi māna, jo retāk mums atņems to, kas mums ir nepieciešams.

Iestarpinājumam pāris apgalvojumi.

Sabiedrībā ir pieprasījums pēc "normalitātes", tā vēlas dzīvot labi, bez ekscesiem, novirzēm.

Līderi ir indivīdi, kuri faktiski ir sabiedrības virzības, attīstības izpausme: homo sapiens bars dažādās jomās izstumj priekšgalā indivīdus: politiķus, vadītājus, zinātniekus u.c. par kuriem domā, ka tie šo baru virzīs uz kādu mērķi.

Un tagad interesantākais.

Ja visi melo, t.i. tā ir norma, bet līderi melot nedrīkst, tad kādēļ mums rodas doma, ka šie nenormālie indivīdi tiešām virzīs mūs uz vēlamajiem mērķiem?

Es domāju, ka visdrīzāk ir šādi. Līderiem, lai sasniegtu bara mērķus, ir jābūt labākajiem no labākajiem. Tai skaitā un tas ir ļoti svarīgi, līderiem ir jāmelo perfekti. Tā, lai mums nepieciešamais tiktu iegūts un konkurenti to neatklātu, t.i. nevarētu mums atņemt nepieciešamo. Pie kam mums ir nepieciešams šo patiesību slēpt pašiem no sevis, jo tās atklāšana pati par sevi ir tās pašas konkurences priekšrocības apdraudējums. Un slēpt, ka slēpjam. Un tā tālāk...

Es teiktu, ažiotāža sabiedrībā ap līdzīgiem gadījumiem ir viena veselīga rekursīvu pretrunu viļņošanās :D

komentāri par postu par šaujamieročiem

nevarēju noturēties nenopublicējis savus komentārus pie kāda Facebook posta

komentāra komentārs ir: facebook uz šī raksta publicēšanas brīdi joprojām neatbalsta saites "uz sevi", t.i. man ir jākopē nevis jāreferncējas

Ģirts Karnītis Harvardas pētnieki plašā pētījumā konstatējuši - ja mājās ir ierocis, ievērojami pieaug iespēja, ka mājās kāds ies bojā no nošaušanas.

Janis Tupulis britiem ir pētījums par to, kā jārīkojas, lai tevi nenogalina govs

Janis Tupulis man mājās ir daudz ieroču: lāpstas, naži, cirvis, elektrība, acetons, bet galvenais ierocis ir galva

Ģirts Karnītis Šajā gadījumā ir domāts šaujamierocis.

Janis Tupulis Es pamanīju. Ja nerunājam par šaujamieroču profesionālu pielietošanu, tad lielākā atšķirība starp to, vai mājās ir šaujamais vai cirvis, manuprāt ir pielietošanas mērķtiecīgumā un fantāzijas trūkumā, t.i. galvā.

Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā, mērā, nekā nogalināšanas rīks, šaujamierocis ir nogalināšanas iespējamības simbols, un tas, kādus simbolus katrs glabā savās mājās, demonstrē kādi simboli ir personas galvā.

~2/3 no vairāk nekā 30000 nāves gadījumiem (2013, http://www.cdc.gov/nchs/data/nvsr/nvsr64/nvsr64_02.pdf, šo dokumentu esmu pārskatījis vairākas reizes) gadā dēļ šaujamieroču pielietošanas ASV ir pašnāvības, gandrīz visi pārējie ir slepkavības, neuzmanība vai gadījums ir niecīga daļa. Lai gan ASV ir salīzinoši liela šaujamieroču koncentrācija (mājās) un tas neapšaubāmi ir faktors (īpaši tas tiek apgalvots, kad runā par t.s. "civilizēto pasauli"), tomēr tur nav ne augstākie pašnāvības, ne slepkavības rādītāji pasaulē. Pēc kkādas statistikas (https://en.wikipedia.org/.../List_of_countries_by_suicide...) ASV ir ~12 pašnāvības uz 100000 iedzīvotāju gadā, Latvijā ~16.

Šo un ne tikai šo iemeslu dēļ uzskatu, ka zinātne, kas primāri jāpielieto problēmas analīzē ir nevis statistika, bet psiholoģija.

Statistika ir lielisks matemātikas rīks, kas ir mūsu rīcībā un bez tā te neiztikt, bet nevajag ar zāģi urbt caurumus: tevis rakstītajā apgalvojumā var saredzēt mēģinājumu ar statistikas palīdzību parādīt cēloņsakarību, bet es gribu pateikt, ka tā nav cēloņsakarība, tā ir sakarība starp sekām, starp izpausmēm.

Man personiski būtu ļoti interesanti palasīt par korelācijām starp vardarbīgas nāves gadījumu skaita sadalījumiem un dažādām hipotēzēm par cilvēku dzīves apstākļiem, individuālām motivācijām, kolektīvām ideoloģijām utml. Diemžēl neesmu tādas ziņas manījis, lielākoties, tai skaitā visu cieņu Obama, bļaustās par to, cik neforši jau ir sanācis vai vēl varētu sanākt, bet Pētījumiem šajā jomā, kas būtu apmierinājuši manas viduvējās prāta spējas un un viduvējo zinātkāri par šo jautājumi, nav sanācis uzdurties.

Es pagaidām secinu, ka, lai arī vardarbīga nāve ir naturāls dzīves fakts, kurš būtu analīzes vērts vismaz tikpat, cik nāve slimību dēļ, homo sapiens lielākoties ir pie d..., kādēļ. Laikam pagaidām esam "Ups, we did it again" fāzē. Ja tev ir kādi avoti, lūdzu padalies

smile emoticon

Janis Tupulis http://blogs.discovermagazine.com/.../how-not-to-get.../...

no ārpus ES saņemta sūtījuma atmuitošana, šoreiz klātienē (viss notiek :), nākamreiz ēpakalpojumā

Ja nu kādam gadās kautko pietiekami vērtīgu, lai būtu nepieciešama muitošana, iegādāties Amerikas, Ķīnas vai citā ārpus ES internetveikalā, padalīšos pieredzē.

Ņemiet vērā, ka ne tikai komerciāli sūtījumi jāmuito, arī tad, ja vienkārši kāds radinieks ko atsūta, sākot no zināmas vērtības, ir jāmuito. Konkrētos limitus, no kādām summām sākot tiek piemērota muita, te neatkārtošu, tie bija pietiekami viegli sameklējami internetā. Galvenais iemesls, kādēļ šo rakstu ir, jo pirms pasākuma pavaicāju tīklos kāda ir pieredze ar atmuitošanu un reakcija bija minimāla un ne pārāk pozitīva, kas lika domāt, ka cilvēki ar šo pasākumu diezinko nesaskarās, varbūt baidās, tādēļ gribas padalīties savā, kopumā pozitīvajā pieredzē un perspektīvā.

Tātad, ja jūs kā privātpersona esat ko nopircis vai saņēmis un tas jādabū cauri muitai, ļoti ticams, ka netiksiet nekur tālāk, līdz Rīgas lidostas muitas kontroles punkts nebūs sūtījumu "izlaidis cauri". Precīzāk: Lidostas "Rīga" MKP 0240, Ziemeļu  16. Protams, šis MKP, ja sūtījums līdz Rīgai ticis ar avio. Varbūt kādam izklausās biedējoši, bet tiešām nav sarežģīti. Daži vērojumi:
* Jums ir iespēja vai nu deklarēšanu uzticēt kurjeram vai darīt to pašam. Izņemot, sūtījumi saur Latvijas Pastu "muitojas paši", jums tikai jānomaksā nodokļi. Kurjeri par deklarēšanu ņem naudu, piemēram, TNT patreiz 28 Eur (par vienu lapu, visticamāk jums ar to pietiks), UPS 10 Eur. Plus jānoformē pilnvara. Labā ziņa, UPS, piemēram, pieņēma elektroniski parakstītu pilnvaru, bija gatavi arī pieņemt ēpastā ieskenētu/nobildētu. Vienu reizi pamēģināju deleģēt kurjeram, šoreiz nolēmu pamēģināt pats.
* Nedaudz dīvaina sajūta bija par to, ka MKP māja principā atrodas lauka vidū, vieta būtu, bet klienti nedrīkst stāvvietā pie tās novietot auto. Oficiālā bezmaksas stāvvieta ir ~5 min gājiena attālumā, nu ok, nav liela bēda. Vienīgi daļa gājuma jāčāpo pa brauktuvi, jo ietves vai nu nebija vai to nevarēja atrast zem sniega segas, šodien bija pamatīgi piesnidzis. Man gan drīzāk šķiet, ka pirmais, bet drošāk būtu nedoties uz turieni smalkos apavos.
* Otrā dīvainā sajūta bija, ka uz mājas nav liels uzraksts "te ir muita". Principā var saprast (arī iepriekšējo punktu), māja pamatā ir ofisu būve, kur muita, visticamāk īrē telpas. Bet no lietotāja viedokļa prasītos. Nu vismaz pie ēkas ārdurvīm klasisko valsts iestādes šilti :)
* Muitas punktā ir klasiska klientu apkalpošanas sistēma ar biļetīti, (laikam) 3 lodziņiem, viss notiek. Process man aizņēma ~10 minūtes, pa šo laiku punktā pabija vēl 2 klienti. Varbūt jo gada pirmās darba dienas priekšpusdiena, neticu, ka viņi tur visu laiku tik nenoslogoti. Uz vietas var ar karti samaksāt (pēc uzlīmēm spriežot nepieņem Amex).
* Tā kā mani meklējumi pirms tam latvija.lv beidzās ar secinājumu, ka muitas deklarāciju tur noformēt nevar, var tikai samaksāt par gatavu deklarāciju, pie reizes ierēdnim pavaicāju, vai šo pašu var izdarīt ēpakalpojuma veidā. Atbilde bija, ka var, ja jums ir pieeja VID EDS sistēmai. Katram iesaku tādu pieeju iegūt, noder dažādām lietām. Tagad paskatījos, pavisam konkrētu atbildi EDS dokumentācijā neieguvu, bet izskatās, ka muitošanai nepieciešama pieeja EMDAS, kam vajadzīga papildus vienošanās, bet autorizējoties ar eID speciāli līgums neesot jāslēdz, izklausās cerīgi. Tā ka nākmareiz zvanīšu VIDam, konsultēšos par pieeju EDS EMDAS un mēģināšu deklarēt pats elektroniski :)

Lietojam ēpakalpojumus! :) Spiežam valsti nodrošināt (ērtus!) ēpakalpojumus! ;)

PS Par vienu no šodienas karstajām tēmām Latvijā, par imigrantiem. Muitas klerks gan pēc izskata, gan akcenta, gan uzvārda izskatījās pēc cilvēka no tuvajiem austrumiem. Izskatījās pēc imigranta pirmajā paaudzē. Tie, protams, nav fakti, tas ir mans pieņēmums. Neko, viss normāli, varbūt Latvijai nedaudz neierasti, bet sajūta bija tikpat normāla, kā citur Eiropā runājot ar ierēdni. Joprojām nesaprotu, par ko cepamies. Nu labi, saprotu, bet izvēlos to cepienu ignorēt :P

mani komentāri salaspils rīgas ielas II posma rekonstrukcijas projektam

Šodien nosūtīju šādu ēpastu Salaspils domei kā atbildi uz uzaicinājumu uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Sveiciens,

Liels paldies, ka beidzot satiksmes sakārtošana šajā posmā beidzot ir izkustējusies! Es ikdienā tur braucu un ceru, ka mani vērojumi no ikdienas lietotāja skatupunkta jums noderēs.

Sākšu ar lietām, ko atbalstu:

* Viennozīmīgi ir jānodala gājēju un velosipēdistu satiksme no auto plūsmas, kā tas pieejamajā materiālā arī ir realizēts.

* Pilnīgi atbalstu Budeskalnu ielas pārveidošanu par vienvirziena, jo citu risinājumu, izņemot māju nojaukšanu tur, manuprāt, vienkārši nav.

* Ieteiktu ierīkot gājēju pāreju pār Budeskalnu ielu pie Rīgas ielas, tādejādi savienojot abas ietves, jo gājēju tajā posmā ir pietiekami.

Galvenais iebildums man ir pret pārāk īsajām nogriešanās joslām uz Miera un Rīgas ielām. Tik īsas joslas absolūti nerisina sastrēgumu problēmu pīķa stundās brīžos, kad pārbrauktuve ir ciet, to redzu katru dienu. Savukārt tad, kad tā ir vaļā, nav īpašu problēmu nogriezties. Līdz ar to rodas jautājums, kādas būtu izmaksas ja šādi projektētas nogriešanās joslas tiek izbūvētas un kādas - ja ne. Respektīvi, projektā piedāvātais ir jauki un satiksmes drošība nedaudz uzlabotos, bet ko tas izmaksā? Iepriekš, Miera ielas beigu posma rekonstrukcijas apspriešanā pats piedāvāju šādu nogriešanās joslu uz Miera ielas, bet šodien redzu, kā kopš tā laika ir pagarinājušies sastrēgumi un saprotu, ka tas jau šodien nav risinājums. Šādas investīcijas rekonstrukcijā manuprāt nevajadzētu veikt, ja nav veikta satiksmes prognoze vairākiem gadiem uz priekšu. Patreizējais plūsmas apjoms materiālā ir norādīts, bet nekādi nākotnes scenāriji nav minēti. Mani ieteikumi:

a)  Veikt papildus satiksmes intensitātes mērījumus atsevišķi pīķa stundām / atkarībā no pārbrauktuves (vaļā/ciet).

b) Obligāti jāveic plūsmas prognozēšana nākotnei.

c) Izskatīt iespējas pagarināt nogriešanās joslas atbilstoši satiksmes intensitātei.

d) Izmantot mūsdienu automatizācijas tehnoloģijas un izveidot satiksmes regulēšanu, kas pieskaņota dzelzceļa pārbrauktuvei un ļauj izbraukt tiem, kam nav nepieciešams šķērsot pārbrauktuvi, kad tā ir ciet. Šis gan, manuprāt strādātu tikai kombinācijā ar iepriekšējo punktu.

e) Apzināti novirzīt satiksmi prom no šī mezgla un pārbrauktuves - uz apvedceļa un Daugavpils šosejas šķērsojumu vai Salaspils memoriāla pārbrauktuvi (vai pat uz TEC2). Cilvēki bieži vien izvēlas ceļu ieraduma un informācijas trūkuma rezultātā. Esmu dzīvē pārbaudījis, ka abi šie maršruti nepaildzina ceļu vairāk kā par dažām minūtēm, toties ceļš kļūst prognozējams. Piemēram, izvietojot atbilstošas norādes. Ideālā gadījumā - ar automātiku mainot ceļa norādes / brīdinājumus, ka pārbrauktuve ciet. Atkarībā no apstākļiem mainīgas ceļazīmes / norādes pasaulē nav nekāds jaunums. Protams, ja satiksme tiek novirzīta, tad noteikti jāpārliecinās, ka alternatīvie maršruti izturēs papildus slodzi un abos manis minētajos ir savas problēmas, kas noteikti jārisina un ir risināmas.

Papildus, man ir jautājums, kā šis projekts iet kopā ar iepriekš apspriešanā bijušo Miera ielas nobeiguma posma rekonstrukciju? Ņemot vērā, ka tā nav realizējusies, varbūt iespējams abas apvienot?

Veiksmi,
Jānis Tupulis

How I left LinkedIn

My letter to good old colleague and friend of mine, dated as of February year 2014.

-----
Dear _________, I can't connect with you in LinkedIn even if I'd wish, which I really don't. That is because of a simple sequence of events:

• After using their "services" for several years I understood that they are of totally zero practical use for me (but I still had all the spam).
• I kindly asked them to be removed from their service.
• It ended in me shouting bad words towards them until they removed me.
• My email address is not welcomed there anymore. Which I feel good about after all this, really.

I'm researching other professional networking resources at the moment. There are some, so I'm sure LinkedIn is not a monopoly. Which I'd hate very much if they'd be. Just because I don't like monopolies.

So, I you have a concrete practical reason to be in touch professionally: just give me a call (oh, it's not practical from _________) or drop me a message. If you just like to network: twitter, facebook, etc. Google+ btw ;)

-----

1:1, suņubūda, ja, sen sisti neesat, bļa?

Nu ko, kārtējais tracītis latvijas publiskajos mēdijos un arī cilvēkiem ir par ko parunāt. Parunāt laikam neparunāšu, bet viedoklīti te ierakstīšu.

Noskatījos raidījumu tādēļ, ka ... skat. iepriekš. Noskatījos ierakstā. Saglabāju Youtube saiti, domāju, ka Google ilgāk saglabās šo mūsu valsts kultūras dzirksti nekā lsm.lv :D

Lai arī virspusēji tā bija prasta plēšanās, diezgan labi varēja just, ka katram ir sava pozīcija. Meitenītei teicamnieces komjaunietes trieciennieces pareizā pozīcija, puisītim nepareizā, bet cilvēcīgā tēls. Meitenīte ir pareizi safrizēta un nokrāsota, lai būtu gana laba Latvijas skatītājam. Puisītis lamājas un (dažreiz) pieļauj šmigošanu internetā. Kas Latvijas skatītājam nu nekādi nav pieņemams.

Sava taisnība un ne-taisnība abiem. 

Artuss var izrādīties tāds pats tukšpauris, kādi mums Saeimā jau ir. Vismaz nekādu konkrētiku raidījumā no viņa īsti nedzirdēju. Piekrītu Zandera teiktajam, ka deputāta kandidātam būtu jāspēj pateikt ko vairāk par "lopi valsti izzaguši". Bet tas arī laikam nav viņa ampluā, viņam pašam varbūt arī nav ko teikt, varbūt viņa ampluā ir sabiedrības spogulis? Pārmaiņas pēc plakans, ar sudrabu, ne alumīniju pārklāts, labu stiklu un labi noslīpēts.

Bet varbūt raidījums nebija domāts, lai viņš izteiktu savu politisko pozīciju ;)

Tiešām Inga neatšķir publiskos mēdijus no sociālajiem? Paskaidrošu, publiskie ir tie, kas darbojas saskaņā ar atbilstošajiem likumiem, kas ir reģistrēti, tajos strādā cilvēki ar skolā iemācītām profesionālajām zināšanām, tai skaitā ētiku un citiem pribambasiem. Sociālie ir cilvēku dzīve: mājās, domubiedru lokā parkā vai ar draugiem krogā, tikai tas viss atspoguļojas un ir vairāk vai mazāk apskatāms tīklā. Atšķirība? To, savukārt, regulē tikai civillikums un krimināllikums. Var sanākt kopdziesma, var sanākt izplūkšanās. Ja tu otram izdarīsi slikti, vari dabūt pretī, vai bietē vai iesniegumu policijā. Vari dabūt smaidu, viedokli, ideju, ja ieraksti ko labu. Vari nedabūt neko. Visbiežāk. Regulējums ir vispārcilvēcisks, ētika ir tā, kas katram nākusi no ģimenes plus izveidojusies dzīves gaitā.

Kad Artuss saka, ka suņu būda ir viņa videoblogs, tad runa iet par otro. Ja Artuss saka, ka viņš ir nodibinājis kantori, kas darbina suņu būdu, tad gan es drusku nesaprotu, par to lai tad juristi spriež. Droši vien nav aizliegts pārdot savus tvītus vai spriedelējumus rādio-video-blogā un tas nebūs publiskais mēdijs.

Ir nepieciešami likumi un žurnālista ētika, bet savas ētikas uztiepšana citam ārpus sava profesionālā loka nu gan nav laba lieta. Liecina par elementāru neorientēšanos. Gadās.

Un vispā, ētika veidojas kā sabiedrisks kontrakts, piekrišanas, ne piespiešanas procesā. Nu labi, dažreiz kāds kādu arī paspiež, bet nu pa lielam un pa godīgo tā būtu jābūt. Pretējā gadījumā tā ir (ne tikai, bet tai skaitā, tas lai man šo rakstīšanu būtu ātrāk pabeigt) liekulība, sevis un citu mānīšana. Un, teikšu, mēs Latvijā (un ne tikai Latvijā, par to citreiz, bet Latvijā taču jo īpaši, vai ne :) ) kā sabiedrība sevi mānām un liekuļojam diezgan. Diezgan būtiskos jautājumos. Visās sabiedrības grupās. Un mūsu politiķi ir tikai viena grupa, kura, īpaši priekšvēlēšanu periodos, sauc viens otru par meļiem (manuprāt gan bieži vien par meliem tiek nosaukta atšķirīga interpretācija). Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka aizmirsuši, kam to teātri spēlē. Un Artusam ir piedāvājums, cilvēkiem gribās, lai būtu kāds, kas runā vienkārši, saprotami un tieši, bez liekuļošanas. Pat ja tā vēlāk izrādās ilūzija.

PS Interesanti, viņi tai suņu būdā parunāsies jebšu nē? Ja jā, tad meitenītei ir cerība.

Mani atzinumi par par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu

Iepazinos ar plānu, protams, virspusēji, kam tad ir laiks detalizēti, izņemot speciālistus, atbildīgos un fanātiķus :) tiem, kas paši vēlas palasīt, plāns atrodams te.

Mani stipri pārsteidza dažas lietas:
* Cik vispārīgi formulēts plāna uzdevums 1.2.2.: "Atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību". Kādēļ nevarēja uzrakstīt "Palielināt latvijas pilsonību ieguvušo nepilsoņu skaitu"? Ņemot vērā, ka zem šī uzdevuma ir tikai viena aktivitāte, kuras būtību es lasu kā "Mēs painformēsim nepilsoņus par naturalizācijas iespējām.", man rodas izteikta un diezgan pretīga sajūta, ka mūsu valsts, t.i. mēs nemaz negribam lai nepilsoņi naturalizētos.
* Disproporcija starp romu jeb čigānu integrācijas pasākumiem un krievu integrācijas pasākumiem. Romi ir pelnījuši veselu uzdevumu ar 9 aktivitātēm, no vārda krievs, krievi, šis dokuments, šķiet pēc iespējas izvairās. Man šķiet stipri jocīgi.
* Es nepamanīju fundametālu modernās pasaules vajadzības - esošā un veidojošās kultūras mantojuma digitalizācijas - realizāciju. Jā, varbūt zem dažām no aktivitātēm slēpjas, bet tas neizskatījās tik nopietni, kā gribētos... Ja nav stratēģiskas un strukturētas pieejas, tad tas notiek pašplūsmā. Ja uz to netiek spiests, tad varbūtība, ka lietas nenotiek, palielinās. Tikmēr mūsu bērni burtiski aprij internetā pieejāmās citu valstu/nāciju kultūras... Tiešām mēs tik ļoti riskējam ar savu kultūru?
* Nav sajūta, ka ir pamanīts, ka cilvēki samērā daudz socializējas elektroniski. Ļoti daudz klātienes pasākumu, maz pasākumu tīklā, par un ap tīklu. Droši vien man kā sociālo tīklu atkarīgajam šo apgalvojumu iznāk pārspīlēt :) Formulējums "lai veicinātu profesionāļu un uzņēmēju „tīklošanos” interneta platformā" izraisīja nelielu spazmu :D

PS Sociālos tīklus atradu pieminētus vienu reizi, vārds internet lietots 7 reizes, grāmata 6 reizes, romi 36 reizes, krievi / Krievija 14 reizes.

Haotisks viedoklis par digitālo tehnoloģiju izmantošanu skolās

Nupat man pavaicāja viedokli  par to, kā šobrīd skolās tiek izmantoti digitālie un interneta resursi un ideālās situācijas redzējumu pārskatāmā nākotnē. Laika nebija, tomēr ātri un nepārdomāti uzrakstīju dažas lietas:

• Nemanu, ka skolās mācītu elementāros "izdzīvošanas principus" digitālajā vidē: kā jāveido paroles, kas ir droši saiti, meklēšanas pamatus, kas ir un kas nav pieklājīgi, kā atpazīt vīrusus un uzbrukumus, kā veidot savu identitāti(es), kā ātri un ergonomiski ievadīt tekstu utml... Tad nu sanāk, ka pat nepasaka, ka zobus tīrīt vajag regulāri, tikai pasaka, ka zobu sāpju gadījumiem ir ārsti.
• Bēdīgi ir tad, kad skolās nemāca konceptus, bet māca konkrētus produktus vai procedūras. Piemēram, māca -> mācās MS Word nevis ne teksta rediģēšanu... Sorry, man darbā MS Word jau ir uz izmiršanas robežas, bet teksta apstrādes principi nav mainījušies, kopš es ar to pirmo reizi saskāros 90ajos.
• Gribētos, ka LV spētu ātri pārorientēties uz digitālo saturu papīriskā vietā. Jā, ir jāiemāca bērniem rakstīt ar roku, bet nav mācību materiāliem jābūt drukātiem.
• Skolotāji manuprāt īsti nezina, ko iesākt ar projekta/kursa/utt darbiem, kurus bērni tagad saliek kopā ar copy+paste :) Skolotājiem ir gan jāiespringst un jāizdomā un jāpalīdz bērniem nekļūt par truliem kopētājiem.
• Mēģinājumi "kontrolēt" pieeju digitāliem resursiem neved ne uz kurieni, tāpat tiks klāt. Labāk izglītot par tiem.
• Bērniem jāmāca programmēt jau agri, sākumskolā. Tas nav sarežģīti, bet aiz tā stāv izpratne, kā "komandēt datoru" un tādu komandējamu vienību jau tekošās paaudzes laikā kļūs vairākas reizes vairāk, nekā cilvēku skaits uz zemes.
• Tam visam jābūt jautri :D

Putina runa 18. martā, viens no nozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā

Putina runa 18. martā, viens no visnozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā. Ja vien vēsture nesāks kustēt vēl straujāk. Es klusībā ceru, ka sāks. Prasījās pēc komentēšanas.

Btw, pieminēja Baltiju (krievu cilvēki bijušajās padomju republikās) un, paldies dievam, norobežojās no Baltijas (krievija, ukraina un baltkrievija). Izskatās, ka kaimiņus āzijā arī liks mierā, t.i. sadarbosies, nevis iedarbosies. Kur liksies, maziņš ir salīdzinājumā :)

Arī kaukāza jautājums risināts netiek? Paldies dievam.

Silicon walley is still a role model, hahaha...

Laikam man nekad nesaprast, kāda trauma krieviem ir bijis fašisms, hitlers, nacionālsociālisms... Putins, un viņš pārstāv ne tikai Krieviju, bet, vismaz kleimo, ka pārstāv, visu krievu nāciju, joprojām cepās par to... Mums, Latvijā, latviešiem, vietējiem, nacisms tomēr bija tikai viens no ļoti daudzajiem vēstures pirdieniem; jā viens no vissmirdīgākajiem, kur arī savu smaku paostījām, bet tomēr - viens no daudzajiem: igauņi, krievi, leiši, prūši, vācieši, zviedri, dāņi, poļi, paši savā starpā, katram savs veids, kā nogalināt... Krieviem, savukārt - zelta orda (kad tas bija, precisely?), Napoleons (un ko viņš izdarīja, tieši?, tieši tā, viņējie paši viņu savāca atpakaļ; jā krievijas ziema palīdzēja) un Axis.

Redzot auditoriju: nais simbolika dažiem uz krūtīm: padomju savienības varoņa zvaigzne, georga ordeņa lenta, Krievijas domes deputāta nozīmīte, kkāds bruņurupucis :)

Labi, ka Baltijas valstis atdalījās no PSRS ar Krievijas akceptu, noderēs tas fakts pavisam noteikti. Un, paldies visiem dieviņiem, jūdaiskajiem, pareizticīgajiem un citiem kristietiskajiem, kā arī budiskajiem, santoiskajiem un visiem citiem, ka PSRS papisa Baltiju NATO...

Viens punkts, kur nepiekrītu Putinam: kopš aukstā kara beigām pasaulē esot mazāk stabilitātes? Sorry, es tiešām guļu mierīgāk, man bērnībā dažas naktis bija reāli bail, ka būs nukleārs karš, ceru, ka maniem bērniem tādu baiļu nav, un, cik zinu statistiku, kopš tā laika karos un iekšējos konfliktos un vienkārši krimināli tiek nogalināts arvien mazāk un mazāk cilvēku. Es tomēr esmu pateicīgs, ka zināmas cilvēciskās vērtības (kuras arī pamatā tiek iekļautas starptautisko normu pamatā) ģeogrāfiski virzās no rietumeiropas uz visām pusēm, t.sk. austrumu, t.sk. Krievijas virzienā.

Par to, ka amīši un rietumeiropa pilnībā ignorē tautu kulturālās atšķirības risinot jautajumus - 100% piekrītu Putinam - mums ir vispārējās cilvēktiesības un pārējais - pie dirsas.

Kāpēc Ķīna atbalsta? Crazy hipotēze: varbūt tikai tādēļ, ka tas tuvāko 500 gadu laikā palielina varbutību, ka viņu miljardi varēs dzīvot sibīrijā.

Žēl tik lielas nācijas, ja jābaidās no mistiskiem benderoviešiem...

Mājiens mūsējiem politiķiem (btw, gan "latviskajiem", gan "krieviskajiem"): sarisiniet iekšējās problēmas, atbalstu.

Kas ir Krievijas galvenais eksports? nafta? nepareizi, krievi un tāda veida domāšana.

Beigās ar zināmu nostaļģiju noklausījos padomju savienības himnu.

Mani 3 secinājumi:

• Būs NATO bāzes Baltijā.
• Es tomēr mēģināšu pieteikties ieroča glabāšanas atļaujai visādam gadījumam, neskatoties uz UK utml drošībā jūtošos inspirēto eiropas pilsoņu at-ieročošanās tendencēm.
• Man ir jāatrisina mana personiskā dilemma: ja būs šāda veida sūdi Latvijas teritorijā, tad darīt ko - nolīst tepat mežos jeb pamest šo ģeogrāfiju tīri ģimenisku, praktisku un ekonomisku apsvērumu dēļ - pasaulē tak ir tik daudz vietas...

mani priekšlikumi un komentāri salaspils miera ielas sākuma rekonstrukcijas plānam

Attiecībā uz publicētajiem Miera ielas sākuma rekonstrukcijas plāniem man būtu sekojoši priekšlikumi / komentāri:

• Man kā autobraucējam īpaši svarīgi būtu, lai jaunajā zonā ap dzelzceļa staciju būtu ĻOTI labs apgaismojums. Patreiz esošais ir vienkārši krimināls un man vienlaicīgi bail interesēties, kāda ir negadījumu statistika un tai pat laikā klusa cerība, ka tomēr tā ir 0. Lai tas tā arī paliktu - lūdzu ierīkojiet tikpat labu ielas apgaismojumu, kā jau tagad ir tālākajā Miera ielas un Dienvidu ielas posmos un OBLIGĀTI uz ABĀM gājēju pārejām - speciālo apgaismojumu. Ieteiktu ar ceļu satiksmes speciālistiem konsultējoties arī dzelteni mirgojošo luksoforu.
• Manuprāt dzelzceļa pārbrauktuves, piegulošās Rīgas ielas sākuma posma un Miera ielas krustojuma plānošanu nekādā gadījumā nedrīkst atdalīt vienu no otra. Pirmkārt jau tas būtu neloģiski vienkārši no veselā saprāta viedokļa, jo satiksmes mezgls ir viens. Otrkārt, ja reiz pastāv ilgtermiņa plāni vai vismaz domāšana par dzelzceļa krustojuma rekonstrukciju, lai tas būtu tunelis vai kas vienkāršāks, nedrīkst neaprēķināt vai vismaz novērtēt ekonomisko iespaidu no summārajām potenciālajām rekonstrukcijām. Vienkārši sakot, nedrīkst tagad ieguldīt līdzekļus, kuru rezutlāts potenciāli tiktu iznīdēts nākamajā rekonstrukcijā.
• Konkrētāk. Piedāvātajos plānos nav acīmredzami, kas notiks ar jau esošo gājēju pāreju braucot uzreiz pa labi no dzelzceļa pārbrauktuves uz Miera ielu. Ir jābūt detalizētam plānam, nedrīkst palikt kā uzzīmēts, gājēju pārejai tur ir jābūt un ir jābūt labi izprojektētai.
• Otrs. Nesen izbūvētais bruģētais gājēju celiņš paralēli Miera ielas sākumam dzelzceļa pusē piedāvātajā plānā izskatās "neizstrādāts". Manuprāt nedrīkst atstāt to neizplānotu un "nepabeigtu" ne no vides ainavas viedokļa, ne satiksmes drošības (nu kā var atstāt nepabeigtu gājēju celiņa "izeju" vienkārši uz ielu bez loģiska nobeiguma?), ne ekonomiskā aspektiem!
• Par iespējām atvieglot autobraucēju dzīvi un ne tikai. Brīžos, kad dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta, uz Miera ielas pirms pagrieziena pa kreisi uz Rīgas ielu un pārbrauktuvi, sastājas rinda / veidojas sastrēgums. Tāpat, kā uz Rīgas ielas. Visi to zina un daļa autovadītāju iebrauc pretējā braukšanas joslā, lai turpinātu braukt no Rīgas ielas pa kreisi vai no Miera ielas pa labi, jo viņiem nav jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Manuprāt no šīm situācijām kautkādā mērā varētu izvairīties, ja uz Miera un Rīgas ielām būtu papildus josla minētajiem pagriezieniem. Uz Rīgas ielas jau praktiski tas ir gandrīz iespējams (pietiktu vietas). Uz Miera ielas tiek "nobrauktas" apmales vai veidojas pārpratuma situācijas. Man subjektīvi šķiet, ka šādām joslām vietu atrast varētu un tas ļoti uzlabotu satiksmes drošību šajā mezglā. Es kā Salaspils iedzīvotājs un autobraucējs noteikti gribētu dzirdēt, kādēļ tas nav iespējams, ja ir pretargumenti. Arī piedāvātajā plānā vieta tam ir acīmredzama, bez tam neredzu iemeslu nepaplašināt projektu uz dzelzceļa pusi - vietas tur ir daudz. Tomēr tas būtu jāsaskaņo starp vairāku projektu (Miera iela, Rīgas iela, dzelzceļa pārbrauktuve vai tunelis) plāniem un, kas svarīgi, būtu jāveic izpēte, aprēķini, konsultācijas ar satiksmes speciālistiem. Manuprāt būtu bezatbildīgi ieguldīt līdzekļus Miera ielas satiksmes savienojumā, neizvērtējot šo aspektu.
• Blakus priekšlikums: salīdzinoši netālu no Salaspils Rīgas ielas dzelzceļa pārbrauktuves ir divas citas: apvedceļa un un Salaspils memoriāla pārbrauktuves. Visi tikai iegūtu, ja uz to būtu savlaicīgas norādes / atgādinājumi. Es tās abas izmantoju regulāri un dzīve no tā kļūst tikai interesantāka :)
• Lai gan projekts kopumā atstāj ļoti labu iespaidu, tomēr tajā neredzu principiālu vēlmi realizēt tādas, manurpāt mūsdienu un konkrēti Eiropas sabiedrībai svarīgas tendences, kā mazā biznesa atbalsts un sabiedrības socializēšanās. Ja taisam projektu šodienai, tas nozīmē, ka projekts jau ir novecojis, projekts ir jātaisa rītdienai, nākamajai paaudzei. Piemēram. Kautvai tīri fiziski rezervējot vietu mazajam biznesam pie stacijas / Botāniskā dārza. Projektā tādas neredzu. Piemēram. Ļoti labi zināms, ka dažas reizes gadā Salaspils botāniskais dārzs kļūst par Latvijas dārzkopju meku un tajos brīžos Miera iela vienkāŗsi nav normāli izbraucama. Kādēļ to turpināt "izbaudīt" (kā paredzēts arī piedāvātajā projektā) kā pilsētas problēmu nevis gūt no tā labumu? Man nav jāpiedāvā jums idejas, jums jāpiedāvā iedejas mums, bet piemēram, visi tie dārznieki gan prasti samaksās par stāvvietu, gan varētu izbaudīt, ja botāniskais dārzs panāktu ārpusē, pretim. Tāpat jau vairs nav zinātniskā iestāde pēc būtības ;) Nav obligāti viss jānoasfaltē, pāris reizes gadā arī labs zālājs izturētu. Ok, neturpināšu ar savām idejām, your turn.
• Visbeidzot, nedaudz emocionāls komentārs. Manas pirmās bērnības atmiņas par Salaspili ir kā par dzelzceļa pārsēšanās punktu. Jā, pēc tam kā par zinātnes pilsētu, jo arī mani vecāki strādāja zinātnē. Jā, pēc tam jaunībā, 80tajos gados kā par jauniešu lokāl-politisko cīņu vietu ("kā mēs braucām sist Salaspils krievus un kā viņi sita mūs"). Bet ne par to, jo šis projekts nav par to. Dzelzceļa stacijā kā pārsēšanās punktā mani kā bērnu visvairāk fascinēja strautiņš, kas iztek no Botāniskā dārza dīķiem un aiztek zem dzelzceļa. Lūdzu nepārtaisiet to par industriāli betonētu grāvi, izveidojiet to par Latvijas valsts nozīmes Botāniskā dārza un vienas no lielākajām Latvijas pilsētām cienīgu vides ainavu, vismaz ne sliktāku, kā tas bija vecajos ar zāli apaugušajos 80tajos.

Būšu tikai priecīgs, ja šos manus komentārus kāds komentēs. Te vai citos sociālajos tīklos, galvenais, lai tas nekļūst par pašvaldības "iekšējo" lietu :D

mani priekšlikumi jauno csn projektam

1. Noteikt speciālu ceļa horizontālo apzīmējumu, kas palīdzētu autovadītājiem reālistiskāk izvērtēt situāciju iebraucot krustojumā satiskmes sastrēguma situācijā, tādejādi samazinot iespējas pārkāpt CSN projekta 124. punktu. Šādi apzīmējumi ir sastopami citās valstīs, ir no kā mācīties. Šādus apzīmējumus būtu jāizvieto tikai krustojumos, kur grūti izvērtēt situāciju (lieli, grūtāk pārskatāmi, neparastas konfigurācijas) vai minētais punkts visbiežāk tiek pārkāpts.

2. Mūsdienu intensīvās satiksmes apstākļos situāciju pilsētās manuprāt uzlabotu arī ja CSN projekta 84. punkta noteikums par turēšanos pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai tiktu piemērots arī pilsētās. Iespējams, ka noteikumam nebūtu jābūt tik kategoriskam attiecībā uz iebraukšanu kreisajā joslā. Tomēr mans personiskais uzskats tomēr ir, ka noteikumam būtu jābūt tikpat kategoriskam, neskaitot, ja autovadītājs gatavojas veikt kreiso pagriezienu, norādot uz to ar pagrieziena signālu u.c. noteikumos paredzētas situācijas.

3. Manuprāt būtu "legalizējama" avārijas gaismaz signalizācijas ieslēgšana bez avārijas zīmes izvietošanas gadījumos, kad tas ir praktiski (sparotu, ka jautājums varētu būt diskutējams) un/vai īslaicīgi.

4. Ieteiktu izsvērt iespēju vismaz rekomendējošā lomā CSN projektā iestrādāt arī tādus praksē vismaz daļēji strādājošus principus, kā rāvējslēdzēja, braukšanas aplī, u.c.

hmm, radās pāris jautājumi, sākot izmantot jaunu apdrošinātāju, inčīgi

Darba vieta mainot gadu nomainīja arī darbinieku veselības apdrošināšanas uzņēmumu no Balta uz IF.

Mēģinot iesniegt pirmo čeku apmaksai, smuki aizpildīju veidlapu, pieāķēju failiņu ar kvīti, pirms nosūtīšanas jāpārbauda iesniegtā infa un jāpiekrīt vairākām lietām. Tai skaitā jāpiekrīt manu perosnas datu izmantošanai. Saskaņā ar likumu, protams, savukārt datu izmantošanas mērķi norādīti vairāki: a) līguma izpilde, b) tirgus izpēte un c) pakalpojumu piedāvāšana. Pirmo saprotu, bet pēdējie divi saasociējās ar uzņēmuma mārketinga nolūkiem un mārketings vispār, kā zināms, ir viltus zinātne :D

Pirmās un vienkāršākās bailes ir, ka "pakalpojumu piedāvāšana" automātiski nozīmē spam-u manā adresē/numurā. Otrais, lika aizdomāties, ko vēl man var izdarīt kombinācija, ka esmu ļāvis apdrošinātājam ne tikai zināt, ka man ir slimība X, bet arī izmantot šo informāciju kam vairāk, nekā tikai apdrošināšanas atlīdzības izskatīšanai un izmaksai... Es saprotu, ka ir jārēķina bizness, bet tam, manuprāt, personas datus nevajag, tur aktuāram mani tikai jāiekategorizē visādās dimensijās :D

Man kā reklāmai naidīgam un vispār kašķīgam subjektam tomēr roka nepacēlās automātiski piekrist kam tādam, tādēļ nepiekritu, nolēmu noziedot pieteikuma aizpildīšanai veltīto laiku, aizrakstīju savus jautājumus un uzrakstīju šo bloga gabaliņu. Redzēs.

Pāris piezīmes par lietotāja pieredzi abos apdrošinātāju portālos. Salīdzinot ar iepriekšējo apdrošinātāju:
a) es samulsu, kad man ar roku bija jāvada, kas tieši darīts pie pie daktera, čekā tak tas rakstīts, vai es speciālists lai atšifrētu un lauciņš izskatījās tik maziņš, ka roka necēlās rakstīt visu sarakstu... ierakstīju kā man likās :)
b) iepriekšējam laikam adrese bija nokodificēta, pārbaudīt vairs nevaru
c) labi, ka var pievienot tikai vienu attēlu, iepriekš automātiski likās klāt divi - viens ar čeku, otrs ar kvīti; neģenerējas lieks trafiks un datu glabāšana
d) interesanta ir ideja par portālu, kur vari redzēt visas savas apdrošināšanas lietas; pilnīgi žēl, ka pie viena apdrošinātāja diemžēl principā nav iespējams kārtot visu nepieciešamo un mans brokers tādu droši vien nekad neuztaisīs :D

cilvēks cilvēku var saprast, cilvēks diplomātu/politiķi - nē

Šodien mūsu āprlietu ministrs Edgars Rinkevičs tvītoja:

Edgars Rinkēvičs ‏@edgarsrinkevics  Feb 24

Krievijas vēstnieka Vešņakova izteikumi par bijušo VP Vairu Vīķi Freibergu nav pieņemami un ir nosodāmi, diplomātiem jābūt korektiem

Un viņam ir pilnīga taisnība no mūsu pasaulē izveidojušos un vispārpieņemto pārvaldes un politikas, t.sk. staprkultūru komunikācijas aspekta. Bet cilvēks ir vairāk emocionāla un morāla nekā racionāla būtne un liela daļa arī pārsvarā dzīvo un rīkojas kā tādi. Tādēļ "vēsā" diplomātija daudziem šķiet sveša.

Un šis man nostiprināja pārliecību, ka Krievijas gan iekšējā, gan ārējā politika galīgi nav zemē metama, jo tajā tiek mērķtiecīgi ekspluatēts šis faktors. Un tad jau var panākt, ka, pat ja tev nav taisnība, tev tomēr ir taisnība, ja tu radi taisnības gaisotni ap sevi.

Liela daļa rietumu un arī austrumu politiķi izskatās mēreni atsaldēti uz tāda fona. Un, šķiet, ka visveiksmīgākie ir arī viscilvēciskākie.

Kādēļ es to visu rakstu? Laikam tādēļ, ka arvien vairāk nostiprinos domā, ka vēl labāk būtu, ja nebūtu nepieciešams politiķiem no sevis taisīt kaut kādas ideālas būtnes, kādas dabā nepastāv. Ka viņi varētu atzīt savas kļūdas, ka viņiem varētu būt emocijas un viņi varētu darīt savu darbu bez maskām, kādas patreiz jānēsā. Un VVF varētu būt vistuvāk šādam modelim no Latvijas politiķiem, Nils varētu būt nākmais piemērs, neskatoties uz citiem viņu plusiem vai trūkumiem.