Saturday 6 February 2016

komentāri par postu par šaujamieročiem

nevarēju noturēties nenopublicējis savus komentārus pie kāda Facebook posta

komentāra komentārs ir: facebook uz šī raksta publicēšanas brīdi joprojām neatbalsta saites "uz sevi", t.i. man ir jākopē nevis jāreferncējas


Ģirts Karnītis Harvardas pētnieki plašā pētījumā konstatējuši - ja mājās ir ierocis, ievērojami pieaug iespēja, ka mājās kāds ies bojā no nošaušanas.
Janis Tupulis britiem ir pētījums par to, kā jārīkojas, lai tevi nenogalina govs
Janis Tupulis man mājās ir daudz ieroču: lāpstas, naži, cirvis, elektrība, acetons, bet galvenais ierocis ir galva
Ģirts Karnītis Šajā gadījumā ir domāts šaujamierocis.
Janis Tupulis Es pamanīju. Ja nerunājam par šaujamieroču profesionālu pielietošanu, tad lielākā atšķirība starp to, vai mājās ir šaujamais vai cirvis, manuprāt ir pielietošanas mērķtiecīgumā un fantāzijas trūkumā, t.i. galvā.

Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā, mērā, nekā nogalināšanas rīks, šaujamierocis ir nogalināšanas iespējamības simbols, un tas, kādus simbolus katrs glabā savās mājās, demonstrē kādi simboli ir personas galvā.

~2/3 no vairāk nekā 30000 nāves gadījumiem (2013, http://www.cdc.gov/nchs/data/nvsr/nvsr64/nvsr64_02.pdf, šo dokumentu esmu pārskatījis vairākas reizes) gadā dēļ šaujamieroču pielietošanas ASV ir pašnāvības, gandrīz visi pārējie ir slepkavības, neuzmanība vai gadījums ir niecīga daļa. Lai gan ASV ir salīzinoši liela šaujamieroču koncentrācija (mājās) un tas neapšaubāmi ir faktors (īpaši tas tiek apgalvots, kad runā par t.s. "civilizēto pasauli"), tomēr tur nav ne augstākie pašnāvības, ne slepkavības rādītāji pasaulē. Pēc kkādas statistikas (https://en.wikipedia.org/.../List_of_countries_by_suicide...) ASV ir ~12 pašnāvības uz 100000 iedzīvotāju gadā, Latvijā ~16.

Šo un ne tikai šo iemeslu dēļ uzskatu, ka zinātne, kas primāri jāpielieto problēmas analīzē ir nevis statistika, bet psiholoģija.

Statistika ir lielisks matemātikas rīks, kas ir mūsu rīcībā un bez tā te neiztikt, bet nevajag ar zāģi urbt caurumus: tevis rakstītajā apgalvojumā var saredzēt mēģinājumu ar statistikas palīdzību parādīt cēloņsakarību, bet es gribu pateikt, ka tā nav cēloņsakarība, tā ir sakarība starp sekām, starp izpausmēm.

Man personiski būtu ļoti interesanti palasīt par korelācijām starp vardarbīgas nāves gadījumu skaita sadalījumiem un dažādām hipotēzēm par cilvēku dzīves apstākļiem, individuālām motivācijām, kolektīvām ideoloģijām utml. Diemžēl neesmu tādas ziņas manījis, lielākoties, tai skaitā visu cieņu Obama, bļaustās par to, cik neforši jau ir sanācis vai vēl varētu sanākt, bet Pētījumiem šajā jomā, kas būtu apmierinājuši manas viduvējās prāta spējas un un viduvējo zinātkāri par šo jautājumi, nav sanācis uzdurties.

Es pagaidām secinu, ka, lai arī vardarbīga nāve ir naturāls dzīves fakts, kurš būtu analīzes vērts vismaz tikpat, cik nāve slimību dēļ, homo sapiens lielākoties ir pie d..., kādēļ. Laikam pagaidām esam "Ups, we did it again" fāzē. Ja tev ir kādi avoti, lūdzu padalies

smile emoticon