mani komentāri salaspils rīgas ielas II posma rekonstrukcijas projektam

Šodien nosūtīju šādu ēpastu Salaspils domei kā atbildi uz uzaicinājumu uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Sveiciens,

Liels paldies, ka beidzot satiksmes sakārtošana šajā posmā beidzot ir izkustējusies! Es ikdienā tur braucu un ceru, ka mani vērojumi no ikdienas lietotāja skatupunkta jums noderēs.

Sākšu ar lietām, ko atbalstu:

* Viennozīmīgi ir jānodala gājēju un velosipēdistu satiksme no auto plūsmas, kā tas pieejamajā materiālā arī ir realizēts.

* Pilnīgi atbalstu Budeskalnu ielas pārveidošanu par vienvirziena, jo citu risinājumu, izņemot māju nojaukšanu tur, manuprāt, vienkārši nav.

* Ieteiktu ierīkot gājēju pāreju pār Budeskalnu ielu pie Rīgas ielas, tādejādi savienojot abas ietves, jo gājēju tajā posmā ir pietiekami.

Galvenais iebildums man ir pret pārāk īsajām nogriešanās joslām uz Miera un Rīgas ielām. Tik īsas joslas absolūti nerisina sastrēgumu problēmu pīķa stundās brīžos, kad pārbrauktuve ir ciet, to redzu katru dienu. Savukārt tad, kad tā ir vaļā, nav īpašu problēmu nogriezties. Līdz ar to rodas jautājums, kādas būtu izmaksas ja šādi projektētas nogriešanās joslas tiek izbūvētas un kādas - ja ne. Respektīvi, projektā piedāvātais ir jauki un satiksmes drošība nedaudz uzlabotos, bet ko tas izmaksā? Iepriekš, Miera ielas beigu posma rekonstrukcijas apspriešanā pats piedāvāju šādu nogriešanās joslu uz Miera ielas, bet šodien redzu, kā kopš tā laika ir pagarinājušies sastrēgumi un saprotu, ka tas jau šodien nav risinājums. Šādas investīcijas rekonstrukcijā manuprāt nevajadzētu veikt, ja nav veikta satiksmes prognoze vairākiem gadiem uz priekšu. Patreizējais plūsmas apjoms materiālā ir norādīts, bet nekādi nākotnes scenāriji nav minēti. Mani ieteikumi:

a)  Veikt papildus satiksmes intensitātes mērījumus atsevišķi pīķa stundām / atkarībā no pārbrauktuves (vaļā/ciet).

b) Obligāti jāveic plūsmas prognozēšana nākotnei.

c) Izskatīt iespējas pagarināt nogriešanās joslas atbilstoši satiksmes intensitātei.

d) Izmantot mūsdienu automatizācijas tehnoloģijas un izveidot satiksmes regulēšanu, kas pieskaņota dzelzceļa pārbrauktuvei un ļauj izbraukt tiem, kam nav nepieciešams šķērsot pārbrauktuvi, kad tā ir ciet. Šis gan, manuprāt strādātu tikai kombinācijā ar iepriekšējo punktu.

e) Apzināti novirzīt satiksmi prom no šī mezgla un pārbrauktuves - uz apvedceļa un Daugavpils šosejas šķērsojumu vai Salaspils memoriāla pārbrauktuvi (vai pat uz TEC2). Cilvēki bieži vien izvēlas ceļu ieraduma un informācijas trūkuma rezultātā. Esmu dzīvē pārbaudījis, ka abi šie maršruti nepaildzina ceļu vairāk kā par dažām minūtēm, toties ceļš kļūst prognozējams. Piemēram, izvietojot atbilstošas norādes. Ideālā gadījumā - ar automātiku mainot ceļa norādes / brīdinājumus, ka pārbrauktuve ciet. Atkarībā no apstākļiem mainīgas ceļazīmes / norādes pasaulē nav nekāds jaunums. Protams, ja satiksme tiek novirzīta, tad noteikti jāpārliecinās, ka alternatīvie maršruti izturēs papildus slodzi un abos manis minētajos ir savas problēmas, kas noteikti jārisina un ir risināmas.

Papildus, man ir jautājums, kā šis projekts iet kopā ar iepriekš apspriešanā bijušo Miera ielas nobeiguma posma rekonstrukciju? Ņemot vērā, ka tā nav realizējusies, varbūt iespējams abas apvienot?

Veiksmi,
Jānis Tupulis

mani priekšlikumi un komentāri salaspils miera ielas sākuma rekonstrukcijas plānam

Attiecībā uz publicētajiem Miera ielas sākuma rekonstrukcijas plāniem man būtu sekojoši priekšlikumi / komentāri:

• Man kā autobraucējam īpaši svarīgi būtu, lai jaunajā zonā ap dzelzceļa staciju būtu ĻOTI labs apgaismojums. Patreiz esošais ir vienkārši krimināls un man vienlaicīgi bail interesēties, kāda ir negadījumu statistika un tai pat laikā klusa cerība, ka tomēr tā ir 0. Lai tas tā arī paliktu - lūdzu ierīkojiet tikpat labu ielas apgaismojumu, kā jau tagad ir tālākajā Miera ielas un Dienvidu ielas posmos un OBLIGĀTI uz ABĀM gājēju pārejām - speciālo apgaismojumu. Ieteiktu ar ceļu satiksmes speciālistiem konsultējoties arī dzelteni mirgojošo luksoforu.
• Manuprāt dzelzceļa pārbrauktuves, piegulošās Rīgas ielas sākuma posma un Miera ielas krustojuma plānošanu nekādā gadījumā nedrīkst atdalīt vienu no otra. Pirmkārt jau tas būtu neloģiski vienkārši no veselā saprāta viedokļa, jo satiksmes mezgls ir viens. Otrkārt, ja reiz pastāv ilgtermiņa plāni vai vismaz domāšana par dzelzceļa krustojuma rekonstrukciju, lai tas būtu tunelis vai kas vienkāršāks, nedrīkst neaprēķināt vai vismaz novērtēt ekonomisko iespaidu no summārajām potenciālajām rekonstrukcijām. Vienkārši sakot, nedrīkst tagad ieguldīt līdzekļus, kuru rezutlāts potenciāli tiktu iznīdēts nākamajā rekonstrukcijā.
• Konkrētāk. Piedāvātajos plānos nav acīmredzami, kas notiks ar jau esošo gājēju pāreju braucot uzreiz pa labi no dzelzceļa pārbrauktuves uz Miera ielu. Ir jābūt detalizētam plānam, nedrīkst palikt kā uzzīmēts, gājēju pārejai tur ir jābūt un ir jābūt labi izprojektētai.
• Otrs. Nesen izbūvētais bruģētais gājēju celiņš paralēli Miera ielas sākumam dzelzceļa pusē piedāvātajā plānā izskatās "neizstrādāts". Manuprāt nedrīkst atstāt to neizplānotu un "nepabeigtu" ne no vides ainavas viedokļa, ne satiksmes drošības (nu kā var atstāt nepabeigtu gājēju celiņa "izeju" vienkārši uz ielu bez loģiska nobeiguma?), ne ekonomiskā aspektiem!
• Par iespējām atvieglot autobraucēju dzīvi un ne tikai. Brīžos, kad dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta, uz Miera ielas pirms pagrieziena pa kreisi uz Rīgas ielu un pārbrauktuvi, sastājas rinda / veidojas sastrēgums. Tāpat, kā uz Rīgas ielas. Visi to zina un daļa autovadītāju iebrauc pretējā braukšanas joslā, lai turpinātu braukt no Rīgas ielas pa kreisi vai no Miera ielas pa labi, jo viņiem nav jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Manuprāt no šīm situācijām kautkādā mērā varētu izvairīties, ja uz Miera un Rīgas ielām būtu papildus josla minētajiem pagriezieniem. Uz Rīgas ielas jau praktiski tas ir gandrīz iespējams (pietiktu vietas). Uz Miera ielas tiek "nobrauktas" apmales vai veidojas pārpratuma situācijas. Man subjektīvi šķiet, ka šādām joslām vietu atrast varētu un tas ļoti uzlabotu satiksmes drošību šajā mezglā. Es kā Salaspils iedzīvotājs un autobraucējs noteikti gribētu dzirdēt, kādēļ tas nav iespējams, ja ir pretargumenti. Arī piedāvātajā plānā vieta tam ir acīmredzama, bez tam neredzu iemeslu nepaplašināt projektu uz dzelzceļa pusi - vietas tur ir daudz. Tomēr tas būtu jāsaskaņo starp vairāku projektu (Miera iela, Rīgas iela, dzelzceļa pārbrauktuve vai tunelis) plāniem un, kas svarīgi, būtu jāveic izpēte, aprēķini, konsultācijas ar satiksmes speciālistiem. Manuprāt būtu bezatbildīgi ieguldīt līdzekļus Miera ielas satiksmes savienojumā, neizvērtējot šo aspektu.
• Blakus priekšlikums: salīdzinoši netālu no Salaspils Rīgas ielas dzelzceļa pārbrauktuves ir divas citas: apvedceļa un un Salaspils memoriāla pārbrauktuves. Visi tikai iegūtu, ja uz to būtu savlaicīgas norādes / atgādinājumi. Es tās abas izmantoju regulāri un dzīve no tā kļūst tikai interesantāka :)
• Lai gan projekts kopumā atstāj ļoti labu iespaidu, tomēr tajā neredzu principiālu vēlmi realizēt tādas, manurpāt mūsdienu un konkrēti Eiropas sabiedrībai svarīgas tendences, kā mazā biznesa atbalsts un sabiedrības socializēšanās. Ja taisam projektu šodienai, tas nozīmē, ka projekts jau ir novecojis, projekts ir jātaisa rītdienai, nākamajai paaudzei. Piemēram. Kautvai tīri fiziski rezervējot vietu mazajam biznesam pie stacijas / Botāniskā dārza. Projektā tādas neredzu. Piemēram. Ļoti labi zināms, ka dažas reizes gadā Salaspils botāniskais dārzs kļūst par Latvijas dārzkopju meku un tajos brīžos Miera iela vienkāŗsi nav normāli izbraucama. Kādēļ to turpināt "izbaudīt" (kā paredzēts arī piedāvātajā projektā) kā pilsētas problēmu nevis gūt no tā labumu? Man nav jāpiedāvā jums idejas, jums jāpiedāvā iedejas mums, bet piemēram, visi tie dārznieki gan prasti samaksās par stāvvietu, gan varētu izbaudīt, ja botāniskais dārzs panāktu ārpusē, pretim. Tāpat jau vairs nav zinātniskā iestāde pēc būtības ;) Nav obligāti viss jānoasfaltē, pāris reizes gadā arī labs zālājs izturētu. Ok, neturpināšu ar savām idejām, your turn.
• Visbeidzot, nedaudz emocionāls komentārs. Manas pirmās bērnības atmiņas par Salaspili ir kā par dzelzceļa pārsēšanās punktu. Jā, pēc tam kā par zinātnes pilsētu, jo arī mani vecāki strādāja zinātnē. Jā, pēc tam jaunībā, 80tajos gados kā par jauniešu lokāl-politisko cīņu vietu ("kā mēs braucām sist Salaspils krievus un kā viņi sita mūs"). Bet ne par to, jo šis projekts nav par to. Dzelzceļa stacijā kā pārsēšanās punktā mani kā bērnu visvairāk fascinēja strautiņš, kas iztek no Botāniskā dārza dīķiem un aiztek zem dzelzceļa. Lūdzu nepārtaisiet to par industriāli betonētu grāvi, izveidojiet to par Latvijas valsts nozīmes Botāniskā dārza un vienas no lielākajām Latvijas pilsētām cienīgu vides ainavu, vismaz ne sliktāku, kā tas bija vecajos ar zāli apaugušajos 80tajos.

Būšu tikai priecīgs, ja šos manus komentārus kāds komentēs. Te vai citos sociālajos tīklos, galvenais, lai tas nekļūst par pašvaldības "iekšējo" lietu :D