Belēvičs samelojās un atkāpās.
Manuprāt viss ir forši: vēlēta amatpersona neveikli un muļķīgi samelojās un atkāpās. Normālas demokrātijas normāls, es pat teiktu: ikdienišķs, gadījums.
Bet, skatoties uz sabiedrības ierasto reakciju, šoreiz manas domas aizklīda nedaudz citā virzienā.
Visi cilvēki melo. Būs nedaudzi, kuri teiks, ka viņi nekad nemelo. Tad viņi vai nu melo neapzināti vai melo, ka nemelo. Neticat, palasiet psihologu, sociologu pētījumus.
Es piekrītu teorijai, ka mums, homo sapiens, meli ir veiksmīgas izdzīvošanas un evolūcijas mehānisms. Gan individuālā līmenī, gan kā sabiedrībai.
Tā ir konkurences taktika. Jo efektīvāk mānam citus, jo biežāk iegūstam to, kas mums ir nepieciešams (izdzīvošanai, lai ko tas nenozīmētu, t.i. plašā nozīmē). Jo labāk spējam konstatēt, ka cits tevi māna, jo retāk mums atņems to, kas mums ir nepieciešams.
Iestarpinājumam pāris apgalvojumi.
Sabiedrībā ir pieprasījums pēc "normalitātes", tā vēlas dzīvot labi, bez ekscesiem, novirzēm.
Līderi ir indivīdi, kuri faktiski ir sabiedrības virzības, attīstības izpausme: homo sapiens bars dažādās jomās izstumj priekšgalā indivīdus: politiķus, vadītājus, zinātniekus u.c. par kuriem domā, ka tie šo baru virzīs uz kādu mērķi.
Un tagad interesantākais.
Ja visi melo, t.i. tā ir norma, bet līderi melot nedrīkst, tad kādēļ mums rodas doma, ka šie nenormālie indivīdi tiešām virzīs mūs uz vēlamajiem mērķiem?
Es domāju, ka visdrīzāk ir šādi. Līderiem, lai sasniegtu bara mērķus, ir jābūt labākajiem no labākajiem. Tai skaitā un tas ir ļoti svarīgi, līderiem ir jāmelo perfekti. Tā, lai mums nepieciešamais tiktu iegūts un konkurenti to neatklātu, t.i. nevarētu mums atņemt nepieciešamo. Pie kam mums ir nepieciešams šo patiesību slēpt pašiem no sevis, jo tās atklāšana pati par sevi ir tās pašas konkurences priekšrocības apdraudējums. Un slēpt, ka slēpjam. Un tā tālāk...
Es teiktu, ažiotāža sabiedrībā ap līdzīgiem gadījumiem ir viena veselīga rekursīvu pretrunu viļņošanās :D
Saturday 11 June 2016
Saturday 6 February 2016
komentāri par postu par šaujamieročiem
nevarēju noturēties nenopublicējis savus komentārus pie kāda Facebook posta
komentāra komentārs ir: facebook uz šī raksta publicēšanas brīdi joprojām neatbalsta saites "uz sevi", t.i. man ir jākopē nevis jāreferncējas
smile emoticon
komentāra komentārs ir: facebook uz šī raksta publicēšanas brīdi joprojām neatbalsta saites "uz sevi", t.i. man ir jākopē nevis jāreferncējas
Ģirts Karnītis Harvardas pētnieki plašā pētījumā konstatējuši - ja mājās ir ierocis, ievērojami pieaug iespēja, ka mājās kāds ies bojā no nošaušanas.
|
Janis Tupulis britiem ir pētījums par to, kā jārīkojas, lai tevi nenogalina govs
Janis Tupulis man mājās ir daudz ieroču: lāpstas, naži, cirvis, elektrība, acetons, bet galvenais ierocis ir galva
Ģirts Karnītis Šajā gadījumā ir domāts šaujamierocis.
Janis Tupulis Es pamanīju. Ja nerunājam par šaujamieroču profesionālu pielietošanu, tad lielākā atšķirība starp to, vai mājās ir šaujamais vai cirvis, manuprāt ir pielietošanas mērķtiecīgumā un fantāzijas trūkumā, t.i. galvā.
Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā, mērā, nekā nogalināšanas rīks, šaujamierocis ir nogalināšanas iespējamības simbols, un tas, kādus simbolus katrs glabā savās mājās, demonstrē kādi simboli ir personas galvā.
~2/3 no vairāk nekā 30000 nāves gadījumiem (2013, http://www.cdc.gov/nchs/data/nvsr/nvsr64/nvsr64_02.pdf, šo dokumentu esmu pārskatījis vairākas reizes) gadā dēļ šaujamieroču pielietošanas ASV ir pašnāvības, gandrīz visi pārējie ir slepkavības, neuzmanība vai gadījums ir niecīga daļa. Lai gan ASV ir salīzinoši liela šaujamieroču koncentrācija (mājās) un tas neapšaubāmi ir faktors (īpaši tas tiek apgalvots, kad runā par t.s. "civilizēto pasauli"), tomēr tur nav ne augstākie pašnāvības, ne slepkavības rādītāji pasaulē. Pēc kkādas statistikas (https://en.wikipedia.org/.../List_of_countries_by_suicide...) ASV ir ~12 pašnāvības uz 100000 iedzīvotāju gadā, Latvijā ~16.
Šo un ne tikai šo iemeslu dēļ uzskatu, ka zinātne, kas primāri jāpielieto problēmas analīzē ir nevis statistika, bet psiholoģija.
Statistika ir lielisks matemātikas rīks, kas ir mūsu rīcībā un bez tā te neiztikt, bet nevajag ar zāģi urbt caurumus: tevis rakstītajā apgalvojumā var saredzēt mēģinājumu ar statistikas palīdzību parādīt cēloņsakarību, bet es gribu pateikt, ka tā nav cēloņsakarība, tā ir sakarība starp sekām, starp izpausmēm.
Man personiski būtu ļoti interesanti palasīt par korelācijām starp vardarbīgas nāves gadījumu skaita sadalījumiem un dažādām hipotēzēm par cilvēku dzīves apstākļiem, individuālām motivācijām, kolektīvām ideoloģijām utml. Diemžēl neesmu tādas ziņas manījis, lielākoties, tai skaitā visu cieņu Obama, bļaustās par to, cik neforši jau ir sanācis vai vēl varētu sanākt, bet Pētījumiem šajā jomā, kas būtu apmierinājuši manas viduvējās prāta spējas un un viduvējo zinātkāri par šo jautājumi, nav sanācis uzdurties.
Es pagaidām secinu, ka, lai arī vardarbīga nāve ir naturāls dzīves fakts, kurš būtu analīzes vērts vismaz tikpat, cik nāve slimību dēļ, homo sapiens lielākoties ir pie d..., kādēļ. Laikam pagaidām esam "Ups, we did it again" fāzē. Ja tev ir kādi avoti, lūdzu padalies
Statistika ir lielisks matemātikas rīks, kas ir mūsu rīcībā un bez tā te neiztikt, bet nevajag ar zāģi urbt caurumus: tevis rakstītajā apgalvojumā var saredzēt mēģinājumu ar statistikas palīdzību parādīt cēloņsakarību, bet es gribu pateikt, ka tā nav cēloņsakarība, tā ir sakarība starp sekām, starp izpausmēm.
Man personiski būtu ļoti interesanti palasīt par korelācijām starp vardarbīgas nāves gadījumu skaita sadalījumiem un dažādām hipotēzēm par cilvēku dzīves apstākļiem, individuālām motivācijām, kolektīvām ideoloģijām utml. Diemžēl neesmu tādas ziņas manījis, lielākoties, tai skaitā visu cieņu Obama, bļaustās par to, cik neforši jau ir sanācis vai vēl varētu sanākt, bet Pētījumiem šajā jomā, kas būtu apmierinājuši manas viduvējās prāta spējas un un viduvējo zinātkāri par šo jautājumi, nav sanācis uzdurties.
Es pagaidām secinu, ka, lai arī vardarbīga nāve ir naturāls dzīves fakts, kurš būtu analīzes vērts vismaz tikpat, cik nāve slimību dēļ, homo sapiens lielākoties ir pie d..., kādēļ. Laikam pagaidām esam "Ups, we did it again" fāzē. Ja tev ir kādi avoti, lūdzu padalies
smile emoticon
Monday 4 January 2016
no ārpus ES saņemta sūtījuma atmuitošana, šoreiz klātienē (viss notiek :), nākamreiz ēpakalpojumā
Ja nu kādam gadās kautko pietiekami vērtīgu, lai būtu nepieciešama muitošana, iegādāties Amerikas, Ķīnas vai citā ārpus ES internetveikalā, padalīšos pieredzē.
Ņemiet vērā, ka ne tikai komerciāli sūtījumi jāmuito, arī tad, ja vienkārši kāds radinieks ko atsūta, sākot no zināmas vērtības, ir jāmuito. Konkrētos limitus, no kādām summām sākot tiek piemērota muita, te neatkārtošu, tie bija pietiekami viegli sameklējami internetā. Galvenais iemesls, kādēļ šo rakstu ir, jo pirms pasākuma pavaicāju tīklos kāda ir pieredze ar atmuitošanu un reakcija bija minimāla un ne pārāk pozitīva, kas lika domāt, ka cilvēki ar šo pasākumu diezinko nesaskarās, varbūt baidās, tādēļ gribas padalīties savā, kopumā pozitīvajā pieredzē un perspektīvā.
Tātad, ja jūs kā privātpersona esat ko nopircis vai saņēmis un tas jādabū cauri muitai, ļoti ticams, ka netiksiet nekur tālāk, līdz Rīgas lidostas muitas kontroles punkts nebūs sūtījumu "izlaidis cauri". Precīzāk: Lidostas "Rīga" MKP 0240, Ziemeļu 16. Protams, šis MKP, ja sūtījums līdz Rīgai ticis ar avio. Varbūt kādam izklausās biedējoši, bet tiešām nav sarežģīti. Daži vērojumi:
* Jums ir iespēja vai nu deklarēšanu uzticēt kurjeram vai darīt to pašam. Izņemot, sūtījumi saur Latvijas Pastu "muitojas paši", jums tikai jānomaksā nodokļi. Kurjeri par deklarēšanu ņem naudu, piemēram, TNT patreiz 28 Eur (par vienu lapu, visticamāk jums ar to pietiks), UPS 10 Eur. Plus jānoformē pilnvara. Labā ziņa, UPS, piemēram, pieņēma elektroniski parakstītu pilnvaru, bija gatavi arī pieņemt ēpastā ieskenētu/nobildētu. Vienu reizi pamēģināju deleģēt kurjeram, šoreiz nolēmu pamēģināt pats.
* Nedaudz dīvaina sajūta bija par to, ka MKP māja principā atrodas lauka vidū, vieta būtu, bet klienti nedrīkst stāvvietā pie tās novietot auto. Oficiālā bezmaksas stāvvieta ir ~5 min gājiena attālumā, nu ok, nav liela bēda. Vienīgi daļa gājuma jāčāpo pa brauktuvi, jo ietves vai nu nebija vai to nevarēja atrast zem sniega segas, šodien bija pamatīgi piesnidzis. Man gan drīzāk šķiet, ka pirmais, bet drošāk būtu nedoties uz turieni smalkos apavos.
* Otrā dīvainā sajūta bija, ka uz mājas nav liels uzraksts "te ir muita". Principā var saprast (arī iepriekšējo punktu), māja pamatā ir ofisu būve, kur muita, visticamāk īrē telpas. Bet no lietotāja viedokļa prasītos. Nu vismaz pie ēkas ārdurvīm klasisko valsts iestādes šilti :)
* Muitas punktā ir klasiska klientu apkalpošanas sistēma ar biļetīti, (laikam) 3 lodziņiem, viss notiek. Process man aizņēma ~10 minūtes, pa šo laiku punktā pabija vēl 2 klienti. Varbūt jo gada pirmās darba dienas priekšpusdiena, neticu, ka viņi tur visu laiku tik nenoslogoti. Uz vietas var ar karti samaksāt (pēc uzlīmēm spriežot nepieņem Amex).
* Tā kā mani meklējumi pirms tam latvija.lv beidzās ar secinājumu, ka muitas deklarāciju tur noformēt nevar, var tikai samaksāt par gatavu deklarāciju, pie reizes ierēdnim pavaicāju, vai šo pašu var izdarīt ēpakalpojuma veidā. Atbilde bija, ka var, ja jums ir pieeja VID EDS sistēmai. Katram iesaku tādu pieeju iegūt, noder dažādām lietām. Tagad paskatījos, pavisam konkrētu atbildi EDS dokumentācijā neieguvu, bet izskatās, ka muitošanai nepieciešama pieeja EMDAS, kam vajadzīga papildus vienošanās, bet autorizējoties ar eID speciāli līgums neesot jāslēdz, izklausās cerīgi. Tā ka nākmareiz zvanīšu VIDam, konsultēšos par pieeju EDS EMDAS un mēģināšu deklarēt pats elektroniski :)
Lietojam ēpakalpojumus! :) Spiežam valsti nodrošināt (ērtus!) ēpakalpojumus! ;)
PS Par vienu no šodienas karstajām tēmām Latvijā, par imigrantiem. Muitas klerks gan pēc izskata, gan akcenta, gan uzvārda izskatījās pēc cilvēka no tuvajiem austrumiem. Izskatījās pēc imigranta pirmajā paaudzē. Tie, protams, nav fakti, tas ir mans pieņēmums. Neko, viss normāli, varbūt Latvijai nedaudz neierasti, bet sajūta bija tikpat normāla, kā citur Eiropā runājot ar ierēdni. Joprojām nesaprotu, par ko cepamies. Nu labi, saprotu, bet izvēlos to cepienu ignorēt :P
Ņemiet vērā, ka ne tikai komerciāli sūtījumi jāmuito, arī tad, ja vienkārši kāds radinieks ko atsūta, sākot no zināmas vērtības, ir jāmuito. Konkrētos limitus, no kādām summām sākot tiek piemērota muita, te neatkārtošu, tie bija pietiekami viegli sameklējami internetā. Galvenais iemesls, kādēļ šo rakstu ir, jo pirms pasākuma pavaicāju tīklos kāda ir pieredze ar atmuitošanu un reakcija bija minimāla un ne pārāk pozitīva, kas lika domāt, ka cilvēki ar šo pasākumu diezinko nesaskarās, varbūt baidās, tādēļ gribas padalīties savā, kopumā pozitīvajā pieredzē un perspektīvā.
Tātad, ja jūs kā privātpersona esat ko nopircis vai saņēmis un tas jādabū cauri muitai, ļoti ticams, ka netiksiet nekur tālāk, līdz Rīgas lidostas muitas kontroles punkts nebūs sūtījumu "izlaidis cauri". Precīzāk: Lidostas "Rīga" MKP 0240, Ziemeļu 16. Protams, šis MKP, ja sūtījums līdz Rīgai ticis ar avio. Varbūt kādam izklausās biedējoši, bet tiešām nav sarežģīti. Daži vērojumi:
* Jums ir iespēja vai nu deklarēšanu uzticēt kurjeram vai darīt to pašam. Izņemot, sūtījumi saur Latvijas Pastu "muitojas paši", jums tikai jānomaksā nodokļi. Kurjeri par deklarēšanu ņem naudu, piemēram, TNT patreiz 28 Eur (par vienu lapu, visticamāk jums ar to pietiks), UPS 10 Eur. Plus jānoformē pilnvara. Labā ziņa, UPS, piemēram, pieņēma elektroniski parakstītu pilnvaru, bija gatavi arī pieņemt ēpastā ieskenētu/nobildētu. Vienu reizi pamēģināju deleģēt kurjeram, šoreiz nolēmu pamēģināt pats.
* Nedaudz dīvaina sajūta bija par to, ka MKP māja principā atrodas lauka vidū, vieta būtu, bet klienti nedrīkst stāvvietā pie tās novietot auto. Oficiālā bezmaksas stāvvieta ir ~5 min gājiena attālumā, nu ok, nav liela bēda. Vienīgi daļa gājuma jāčāpo pa brauktuvi, jo ietves vai nu nebija vai to nevarēja atrast zem sniega segas, šodien bija pamatīgi piesnidzis. Man gan drīzāk šķiet, ka pirmais, bet drošāk būtu nedoties uz turieni smalkos apavos.
* Otrā dīvainā sajūta bija, ka uz mājas nav liels uzraksts "te ir muita". Principā var saprast (arī iepriekšējo punktu), māja pamatā ir ofisu būve, kur muita, visticamāk īrē telpas. Bet no lietotāja viedokļa prasītos. Nu vismaz pie ēkas ārdurvīm klasisko valsts iestādes šilti :)
* Muitas punktā ir klasiska klientu apkalpošanas sistēma ar biļetīti, (laikam) 3 lodziņiem, viss notiek. Process man aizņēma ~10 minūtes, pa šo laiku punktā pabija vēl 2 klienti. Varbūt jo gada pirmās darba dienas priekšpusdiena, neticu, ka viņi tur visu laiku tik nenoslogoti. Uz vietas var ar karti samaksāt (pēc uzlīmēm spriežot nepieņem Amex).
* Tā kā mani meklējumi pirms tam latvija.lv beidzās ar secinājumu, ka muitas deklarāciju tur noformēt nevar, var tikai samaksāt par gatavu deklarāciju, pie reizes ierēdnim pavaicāju, vai šo pašu var izdarīt ēpakalpojuma veidā. Atbilde bija, ka var, ja jums ir pieeja VID EDS sistēmai. Katram iesaku tādu pieeju iegūt, noder dažādām lietām. Tagad paskatījos, pavisam konkrētu atbildi EDS dokumentācijā neieguvu, bet izskatās, ka muitošanai nepieciešama pieeja EMDAS, kam vajadzīga papildus vienošanās, bet autorizējoties ar eID speciāli līgums neesot jāslēdz, izklausās cerīgi. Tā ka nākmareiz zvanīšu VIDam, konsultēšos par pieeju EDS EMDAS un mēģināšu deklarēt pats elektroniski :)
Lietojam ēpakalpojumus! :) Spiežam valsti nodrošināt (ērtus!) ēpakalpojumus! ;)
PS Par vienu no šodienas karstajām tēmām Latvijā, par imigrantiem. Muitas klerks gan pēc izskata, gan akcenta, gan uzvārda izskatījās pēc cilvēka no tuvajiem austrumiem. Izskatījās pēc imigranta pirmajā paaudzē. Tie, protams, nav fakti, tas ir mans pieņēmums. Neko, viss normāli, varbūt Latvijai nedaudz neierasti, bet sajūta bija tikpat normāla, kā citur Eiropā runājot ar ierēdni. Joprojām nesaprotu, par ko cepamies. Nu labi, saprotu, bet izvēlos to cepienu ignorēt :P
Subscribe to:
Posts (Atom)