Tuesday 11 November 2014

mani komentāri salaspils rīgas ielas II posma rekonstrukcijas projektam

Šodien nosūtīju šādu ēpastu Salaspils domei kā atbildi uz uzaicinājumu uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Sveiciens,

Liels paldies, ka beidzot satiksmes sakārtošana šajā posmā beidzot ir izkustējusies! Es ikdienā tur braucu un ceru, ka mani vērojumi no ikdienas lietotāja skatupunkta jums noderēs.

Sākšu ar lietām, ko atbalstu:
* Viennozīmīgi ir jānodala gājēju un velosipēdistu satiksme no auto plūsmas, kā tas pieejamajā materiālā arī ir realizēts.
* Pilnīgi atbalstu Budeskalnu ielas pārveidošanu par vienvirziena, jo citu risinājumu, izņemot māju nojaukšanu tur, manuprāt, vienkārši nav.
* Ieteiktu ierīkot gājēju pāreju pār Budeskalnu ielu pie Rīgas ielas, tādejādi savienojot abas ietves, jo gājēju tajā posmā ir pietiekami.

Galvenais iebildums man ir pret pārāk īsajām nogriešanās joslām uz Miera un Rīgas ielām. Tik īsas joslas absolūti nerisina sastrēgumu problēmu pīķa stundās brīžos, kad pārbrauktuve ir ciet, to redzu katru dienu. Savukārt tad, kad tā ir vaļā, nav īpašu problēmu nogriezties. Līdz ar to rodas jautājums, kādas būtu izmaksas ja šādi projektētas nogriešanās joslas tiek izbūvētas un kādas - ja ne. Respektīvi, projektā piedāvātais ir jauki un satiksmes drošība nedaudz uzlabotos, bet ko tas izmaksā? Iepriekš, Miera ielas beigu posma rekonstrukcijas apspriešanā pats piedāvāju šādu nogriešanās joslu uz Miera ielas, bet šodien redzu, kā kopš tā laika ir pagarinājušies sastrēgumi un saprotu, ka tas jau šodien nav risinājums. Šādas investīcijas rekonstrukcijā manuprāt nevajadzētu veikt, ja nav veikta satiksmes prognoze vairākiem gadiem uz priekšu. Patreizējais plūsmas apjoms materiālā ir norādīts, bet nekādi nākotnes scenāriji nav minēti. Mani ieteikumi:
a)  Veikt papildus satiksmes intensitātes mērījumus atsevišķi pīķa stundām / atkarībā no pārbrauktuves (vaļā/ciet).
b) Obligāti jāveic plūsmas prognozēšana nākotnei.
c) Izskatīt iespējas pagarināt nogriešanās joslas atbilstoši satiksmes intensitātei.
d) Izmantot mūsdienu automatizācijas tehnoloģijas un izveidot satiksmes regulēšanu, kas pieskaņota dzelzceļa pārbrauktuvei un ļauj izbraukt tiem, kam nav nepieciešams šķērsot pārbrauktuvi, kad tā ir ciet. Šis gan, manuprāt strādātu tikai kombinācijā ar iepriekšējo punktu.
e) Apzināti novirzīt satiksmi prom no šī mezgla un pārbrauktuves - uz apvedceļa un Daugavpils šosejas šķērsojumu vai Salaspils memoriāla pārbrauktuvi (vai pat uz TEC2). Cilvēki bieži vien izvēlas ceļu ieraduma un informācijas trūkuma rezultātā. Esmu dzīvē pārbaudījis, ka abi šie maršruti nepaildzina ceļu vairāk kā par dažām minūtēm, toties ceļš kļūst prognozējams. Piemēram, izvietojot atbilstošas norādes. Ideālā gadījumā - ar automātiku mainot ceļa norādes / brīdinājumus, ka pārbrauktuve ciet. Atkarībā no apstākļiem mainīgas ceļazīmes / norādes pasaulē nav nekāds jaunums. Protams, ja satiksme tiek novirzīta, tad noteikti jāpārliecinās, ka alternatīvie maršruti izturēs papildus slodzi un abos manis minētajos ir savas problēmas, kas noteikti jārisina un ir risināmas.

Papildus, man ir jautājums, kā šis projekts iet kopā ar iepriekš apspriešanā bijušo Miera ielas nobeiguma posma rekonstrukciju? Ņemot vērā, ka tā nav realizējusies, varbūt iespējams abas apvienot?

Veiksmi,
Jānis Tupulis

Friday 12 September 2014

How I left LinkedIn

My letter to good old colleague and friend of mine, dated as of February year 2014.

-----
Dear _________, I can't connect with you in LinkedIn even if I'd wish, which I really don't. That is because of a simple sequence of events:

  • After using their "services" for several years I understood that they are of totally zero practical use for me (but I still had all the spam).
  • I kindly asked them to be removed from their service.
  • It ended in me shouting bad words towards them until they removed me.
  • My email address is not welcomed there anymore. Which I feel good about after all this, really.


I'm researching other professional networking resources at the moment. There are some, so I'm sure LinkedIn is not a monopoly. Which I'd hate very much if they'd be. Just because I don't like monopolies.

So, I you have a concrete practical reason to be in touch professionally: just give me a call (oh, it's not practical from _________) or drop me a message. If you just like to network: twitter, facebook, etc. Google+ btw ;)

-----

Thursday 11 September 2014

1:1, suņubūda, ja, sen sisti neesat, bļa?

Nu ko, kārtējais tracītis latvijas publiskajos mēdijos un arī cilvēkiem ir par ko parunāt. Parunāt laikam neparunāšu, bet viedoklīti te ierakstīšu.

Noskatījos raidījumu tādēļ, ka ... skat. iepriekš. Noskatījos ierakstā. Saglabāju Youtube saiti, domāju, ka Google ilgāk saglabās šo mūsu valsts kultūras dzirksti nekā lsm.lv :D

Lai arī virspusēji tā bija prasta plēšanās, diezgan labi varēja just, ka katram ir sava pozīcija. Meitenītei teicamnieces komjaunietes trieciennieces pareizā pozīcija, puisītim nepareizā, bet cilvēcīgā tēls. Meitenīte ir pareizi safrizēta un nokrāsota, lai būtu gana laba Latvijas skatītājam. Puisītis lamājas un (dažreiz) pieļauj šmigošanu internetā. Kas Latvijas skatītājam nu nekādi nav pieņemams.

Sava taisnība un ne-taisnība abiem. 

Artuss var izrādīties tāds pats tukšpauris, kādi mums Saeimā jau ir. Vismaz nekādu konkrētiku raidījumā no viņa īsti nedzirdēju. Piekrītu Zandera teiktajam, ka deputāta kandidātam būtu jāspēj pateikt ko vairāk par "lopi valsti izzaguši". Bet tas arī laikam nav viņa ampluā, viņam pašam varbūt arī nav ko teikt, varbūt viņa ampluā ir sabiedrības spogulis? Pārmaiņas pēc plakans, ar sudrabu, ne alumīniju pārklāts, labu stiklu un labi noslīpēts.

Bet varbūt raidījums nebija domāts, lai viņš izteiktu savu politisko pozīciju ;)

Tiešām Inga neatšķir publiskos mēdijus no sociālajiem? Paskaidrošu, publiskie ir tie, kas darbojas saskaņā ar atbilstošajiem likumiem, kas ir reģistrēti, tajos strādā cilvēki ar skolā iemācītām profesionālajām zināšanām, tai skaitā ētiku un citiem pribambasiem. Sociālie ir cilvēku dzīve: mājās, domubiedru lokā parkā vai ar draugiem krogā, tikai tas viss atspoguļojas un ir vairāk vai mazāk apskatāms tīklā. Atšķirība? To, savukārt, regulē tikai civillikums un krimināllikums. Var sanākt kopdziesma, var sanākt izplūkšanās. Ja tu otram izdarīsi slikti, vari dabūt pretī, vai bietē vai iesniegumu policijā. Vari dabūt smaidu, viedokli, ideju, ja ieraksti ko labu. Vari nedabūt neko. Visbiežāk. Regulējums ir vispārcilvēcisks, ētika ir tā, kas katram nākusi no ģimenes plus izveidojusies dzīves gaitā.

Kad Artuss saka, ka suņu būda ir viņa videoblogs, tad runa iet par otro. Ja Artuss saka, ka viņš ir nodibinājis kantori, kas darbina suņu būdu, tad gan es drusku nesaprotu, par to lai tad juristi spriež. Droši vien nav aizliegts pārdot savus tvītus vai spriedelējumus rādio-video-blogā un tas nebūs publiskais mēdijs.

Ir nepieciešami likumi un žurnālista ētika, bet savas ētikas uztiepšana citam ārpus sava profesionālā loka nu gan nav laba lieta. Liecina par elementāru neorientēšanos. Gadās.

Un vispā, ētika veidojas kā sabiedrisks kontrakts, piekrišanas, ne piespiešanas procesā. Nu labi, dažreiz kāds kādu arī paspiež, bet nu pa lielam un pa godīgo tā būtu jābūt. Pretējā gadījumā tā ir (ne tikai, bet tai skaitā, tas lai man šo rakstīšanu būtu ātrāk pabeigt) liekulība, sevis un citu mānīšana. Un, teikšu, mēs Latvijā (un ne tikai Latvijā, par to citreiz, bet Latvijā taču jo īpaši, vai ne :) ) kā sabiedrība sevi mānām un liekuļojam diezgan. Diezgan būtiskos jautājumos. Visās sabiedrības grupās. Un mūsu politiķi ir tikai viena grupa, kura, īpaši priekšvēlēšanu periodos, sauc viens otru par meļiem (manuprāt gan bieži vien par meliem tiek nosaukta atšķirīga interpretācija). Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka aizmirsuši, kam to teātri spēlē. Un Artusam ir piedāvājums, cilvēkiem gribās, lai būtu kāds, kas runā vienkārši, saprotami un tieši, bez liekuļošanas. Pat ja tā vēlāk izrādās ilūzija.

PS Interesanti, viņi tai suņu būdā parunāsies jebšu nē? Ja jā, tad meitenītei ir cerība.

Monday 21 July 2014

Mani atzinumi par par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu

Iepazinos ar plānu, protams, virspusēji, kam tad ir laiks detalizēti, izņemot speciālistus, atbildīgos un fanātiķus :) tiem, kas paši vēlas palasīt, plāns atrodams te.

Mani stipri pārsteidza dažas lietas:
* Cik vispārīgi formulēts plāna uzdevums 1.2.2.: "Atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību". Kādēļ nevarēja uzrakstīt "Palielināt latvijas pilsonību ieguvušo nepilsoņu skaitu"? Ņemot vērā, ka zem šī uzdevuma ir tikai viena aktivitāte, kuras būtību es lasu kā "Mēs painformēsim nepilsoņus par naturalizācijas iespējām.", man rodas izteikta un diezgan pretīga sajūta, ka mūsu valsts, t.i. mēs nemaz negribam lai nepilsoņi naturalizētos.
* Disproporcija starp romu jeb čigānu integrācijas pasākumiem un krievu integrācijas pasākumiem. Romi ir pelnījuši veselu uzdevumu ar 9 aktivitātēm, no vārda krievs, krievi, šis dokuments, šķiet pēc iespējas izvairās. Man šķiet stipri jocīgi.
* Es nepamanīju fundametālu modernās pasaules vajadzības - esošā un veidojošās kultūras mantojuma digitalizācijas - realizāciju. Jā, varbūt zem dažām no aktivitātēm slēpjas, bet tas neizskatījās tik nopietni, kā gribētos... Ja nav stratēģiskas un strukturētas pieejas, tad tas notiek pašplūsmā. Ja uz to netiek spiests, tad varbūtība, ka lietas nenotiek, palielinās. Tikmēr mūsu bērni burtiski aprij internetā pieejāmās citu valstu/nāciju kultūras... Tiešām mēs tik ļoti riskējam ar savu kultūru?
* Nav sajūta, ka ir pamanīts, ka cilvēki samērā daudz socializējas elektroniski. Ļoti daudz klātienes pasākumu, maz pasākumu tīklā, par un ap tīklu. Droši vien man kā sociālo tīklu atkarīgajam šo apgalvojumu iznāk pārspīlēt :) Formulējums "lai veicinātu profesionāļu un uzņēmēju „tīklošanos” interneta platformā" izraisīja nelielu spazmu :D

PS Sociālos tīklus atradu pieminētus vienu reizi, vārds internet lietots 7 reizes, grāmata 6 reizes, romi 36 reizes, krievi / Krievija 14 reizes.

Thursday 5 June 2014

Haotisks viedoklis par digitālo tehnoloģiju izmantošanu skolās

Nupat man pavaicāja viedokli  par to, kā šobrīd skolās tiek izmantoti digitālie un interneta resursi un ideālās situācijas redzējumu pārskatāmā nākotnē. Laika nebija, tomēr ātri un nepārdomāti uzrakstīju dažas lietas:

  • Nemanu, ka skolās mācītu elementāros "izdzīvošanas principus" digitālajā vidē: kā jāveido paroles, kas ir droši saiti, meklēšanas pamatus, kas ir un kas nav pieklājīgi, kā atpazīt vīrusus un uzbrukumus, kā veidot savu identitāti(es), kā ātri un ergonomiski ievadīt tekstu utml... Tad nu sanāk, ka pat nepasaka, ka zobus tīrīt vajag regulāri, tikai pasaka, ka zobu sāpju gadījumiem ir ārsti.
  • Bēdīgi ir tad, kad skolās nemāca konceptus, bet māca konkrētus produktus vai procedūras. Piemēram, māca -> mācās MS Word nevis ne teksta rediģēšanu... Sorry, man darbā MS Word jau ir uz izmiršanas robežas, bet teksta apstrādes principi nav mainījušies, kopš es ar to pirmo reizi saskāros 90ajos.
  • Gribētos, ka LV spētu ātri pārorientēties uz digitālo saturu papīriskā vietā. Jā, ir jāiemāca bērniem rakstīt ar roku, bet nav mācību materiāliem jābūt drukātiem.
  • Skolotāji manuprāt īsti nezina, ko iesākt ar projekta/kursa/utt darbiem, kurus bērni tagad saliek kopā ar copy+paste :) Skolotājiem ir gan jāiespringst un jāizdomā un jāpalīdz bērniem nekļūt par truliem kopētājiem.
  • Mēģinājumi "kontrolēt" pieeju digitāliem resursiem neved ne uz kurieni, tāpat tiks klāt. Labāk izglītot par tiem.
  • Bērniem jāmāca programmēt jau agri, sākumskolā. Tas nav sarežģīti, bet aiz tā stāv izpratne, kā "komandēt datoru" un tādu komandējamu vienību jau tekošās paaudzes laikā kļūs vairākas reizes vairāk, nekā cilvēku skaits uz zemes.
  • Tam visam jābūt jautri :D

Friday 18 April 2014

Putina runa 18. martā, viens no nozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā

Putina runa 18. martā, viens no visnozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā. Ja vien vēsture nesāks kustēt vēl straujāk. Es klusībā ceru, ka sāks. Prasījās pēc komentēšanas.

Btw, pieminēja Baltiju (krievu cilvēki bijušajās padomju republikās) un, paldies dievam, norobežojās no Baltijas (krievija, ukraina un baltkrievija). Izskatās, ka kaimiņus āzijā arī liks mierā, t.i. sadarbosies, nevis iedarbosies. Kur liksies, maziņš ir salīdzinājumā :)

Arī kaukāza jautājums risināts netiek? Paldies dievam.

Silicon walley is still a role model, hahaha...

Laikam man nekad nesaprast, kāda trauma krieviem ir bijis fašisms, hitlers, nacionālsociālisms... Putins, un viņš pārstāv ne tikai Krieviju, bet, vismaz kleimo, ka pārstāv, visu krievu nāciju, joprojām cepās par to... Mums, Latvijā, latviešiem, vietējiem, nacisms tomēr bija tikai viens no ļoti daudzajiem vēstures pirdieniem; jā viens no vissmirdīgākajiem, kur arī savu smaku paostījām, bet tomēr - viens no daudzajiem: igauņi, krievi, leiši, prūši, vācieši, zviedri, dāņi, poļi, paši savā starpā, katram savs veids, kā nogalināt... Krieviem, savukārt - zelta orda (kad tas bija, precisely?), Napoleons (un ko viņš izdarīja, tieši?, tieši tā, viņējie paši viņu savāca atpakaļ; jā krievijas ziema palīdzēja) un Axis.

Redzot auditoriju: nais simbolika dažiem uz krūtīm: padomju savienības varoņa zvaigzne, georga ordeņa lenta, Krievijas domes deputāta nozīmīte, kkāds bruņurupucis :)

Labi, ka Baltijas valstis atdalījās no PSRS ar Krievijas akceptu, noderēs tas fakts pavisam noteikti. Un, paldies visiem dieviņiem, jūdaiskajiem, pareizticīgajiem un citiem kristietiskajiem, kā arī budiskajiem, santoiskajiem un visiem citiem, ka PSRS papisa Baltiju NATO...

Viens punkts, kur nepiekrītu Putinam: kopš aukstā kara beigām pasaulē esot mazāk stabilitātes? Sorry, es tiešām guļu mierīgāk, man bērnībā dažas naktis bija reāli bail, ka būs nukleārs karš, ceru, ka maniem bērniem tādu baiļu nav, un, cik zinu statistiku, kopš tā laika karos un iekšējos konfliktos un vienkārši krimināli tiek nogalināts arvien mazāk un mazāk cilvēku. Es tomēr esmu pateicīgs, ka zināmas cilvēciskās vērtības (kuras arī pamatā tiek iekļautas starptautisko normu pamatā) ģeogrāfiski virzās no rietumeiropas uz visām pusēm, t.sk. austrumu, t.sk. Krievijas virzienā.

Par to, ka amīši un rietumeiropa pilnībā ignorē tautu kulturālās atšķirības risinot jautajumus - 100% piekrītu Putinam - mums ir vispārējās cilvēktiesības un pārējais - pie dirsas.

Kāpēc Ķīna atbalsta? Crazy hipotēze: varbūt tikai tādēļ, ka tas tuvāko 500 gadu laikā palielina varbutību, ka viņu miljardi varēs dzīvot sibīrijā.

Žēl tik lielas nācijas, ja jābaidās no mistiskiem benderoviešiem...

Mājiens mūsējiem politiķiem (btw, gan "latviskajiem", gan "krieviskajiem"): sarisiniet iekšējās problēmas, atbalstu.

Kas ir Krievijas galvenais eksports? nafta? nepareizi, krievi un tāda veida domāšana.

Beigās ar zināmu nostaļģiju noklausījos padomju savienības himnu.

Mani 3 secinājumi:

  • Būs NATO bāzes Baltijā.
  • Es tomēr mēģināšu pieteikties ieroča glabāšanas atļaujai visādam gadījumam, neskatoties uz UK utml drošībā jūtošos inspirēto eiropas pilsoņu at-ieročošanās tendencēm.
  • Man ir jāatrisina mana personiskā dilemma: ja būs šāda veida sūdi Latvijas teritorijā, tad darīt ko - nolīst tepat mežos jeb pamest šo ģeogrāfiju tīri ģimenisku, praktisku un ekonomisku apsvērumu dēļ - pasaulē tak ir tik daudz vietas...


Thursday 27 March 2014

mani priekšlikumi un komentāri salaspils miera ielas sākuma rekonstrukcijas plānam

Attiecībā uz publicētajiem Miera ielas sākuma rekonstrukcijas plāniem man būtu sekojoši priekšlikumi / komentāri:
  • Man kā autobraucējam īpaši svarīgi būtu, lai jaunajā zonā ap dzelzceļa staciju būtu ĻOTI labs apgaismojums. Patreiz esošais ir vienkārši krimināls un man vienlaicīgi bail interesēties, kāda ir negadījumu statistika un tai pat laikā klusa cerība, ka tomēr tā ir 0. Lai tas tā arī paliktu - lūdzu ierīkojiet tikpat labu ielas apgaismojumu, kā jau tagad ir tālākajā Miera ielas un Dienvidu ielas posmos un OBLIGĀTI uz ABĀM gājēju pārejām - speciālo apgaismojumu. Ieteiktu ar ceļu satiksmes speciālistiem konsultējoties arī dzelteni mirgojošo luksoforu.
  • Manuprāt dzelzceļa pārbrauktuves, piegulošās Rīgas ielas sākuma posma un Miera ielas krustojuma plānošanu nekādā gadījumā nedrīkst atdalīt vienu no otra. Pirmkārt jau tas būtu neloģiski vienkārši no veselā saprāta viedokļa, jo satiksmes mezgls ir viens. Otrkārt, ja reiz pastāv ilgtermiņa plāni vai vismaz domāšana par dzelzceļa krustojuma rekonstrukciju, lai tas būtu tunelis vai kas vienkāršāks, nedrīkst neaprēķināt vai vismaz novērtēt ekonomisko iespaidu no summārajām potenciālajām rekonstrukcijām. Vienkārši sakot, nedrīkst tagad ieguldīt līdzekļus, kuru rezutlāts potenciāli tiktu iznīdēts nākamajā rekonstrukcijā.
  • Konkrētāk. Piedāvātajos plānos nav acīmredzami, kas notiks ar jau esošo gājēju pāreju braucot uzreiz pa labi no dzelzceļa pārbrauktuves uz Miera ielu. Ir jābūt detalizētam plānam, nedrīkst palikt kā uzzīmēts, gājēju pārejai tur ir jābūt un ir jābūt labi izprojektētai.
  • Otrs. Nesen izbūvētais bruģētais gājēju celiņš paralēli Miera ielas sākumam dzelzceļa pusē piedāvātajā plānā izskatās "neizstrādāts". Manuprāt nedrīkst atstāt to neizplānotu un "nepabeigtu" ne no vides ainavas viedokļa, ne satiksmes drošības (nu kā var atstāt nepabeigtu gājēju celiņa "izeju" vienkārši uz ielu bez loģiska nobeiguma?), ne ekonomiskā aspektiem!
  • Par iespējām atvieglot autobraucēju dzīvi un ne tikai. Brīžos, kad dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta, uz Miera ielas pirms pagrieziena pa kreisi uz Rīgas ielu un pārbrauktuvi, sastājas rinda / veidojas sastrēgums. Tāpat, kā uz Rīgas ielas. Visi to zina un daļa autovadītāju iebrauc pretējā braukšanas joslā, lai turpinātu braukt no Rīgas ielas pa kreisi vai no Miera ielas pa labi, jo viņiem nav jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Manuprāt no šīm situācijām kautkādā mērā varētu izvairīties, ja uz Miera un Rīgas ielām būtu papildus josla minētajiem pagriezieniem. Uz Rīgas ielas jau praktiski tas ir gandrīz iespējams (pietiktu vietas). Uz Miera ielas tiek "nobrauktas" apmales vai veidojas pārpratuma situācijas. Man subjektīvi šķiet, ka šādām joslām vietu atrast varētu un tas ļoti uzlabotu satiksmes drošību šajā mezglā. Es kā Salaspils iedzīvotājs un autobraucējs noteikti gribētu dzirdēt, kādēļ tas nav iespējams, ja ir pretargumenti. Arī piedāvātajā plānā vieta tam ir acīmredzama, bez tam neredzu iemeslu nepaplašināt projektu uz dzelzceļa pusi - vietas tur ir daudz. Tomēr tas būtu jāsaskaņo starp vairāku projektu (Miera iela, Rīgas iela, dzelzceļa pārbrauktuve vai tunelis) plāniem un, kas svarīgi, būtu jāveic izpēte, aprēķini, konsultācijas ar satiksmes speciālistiem. Manuprāt būtu bezatbildīgi ieguldīt līdzekļus Miera ielas satiksmes savienojumā, neizvērtējot šo aspektu.
  • Blakus priekšlikums: salīdzinoši netālu no Salaspils Rīgas ielas dzelzceļa pārbrauktuves ir divas citas: apvedceļa un un Salaspils memoriāla pārbrauktuves. Visi tikai iegūtu, ja uz to būtu savlaicīgas norādes / atgādinājumi. Es tās abas izmantoju regulāri un dzīve no tā kļūst tikai interesantāka :)
  • Lai gan projekts kopumā atstāj ļoti labu iespaidu, tomēr tajā neredzu principiālu vēlmi realizēt tādas, manurpāt mūsdienu un konkrēti Eiropas sabiedrībai svarīgas tendences, kā mazā biznesa atbalsts un sabiedrības socializēšanās. Ja taisam projektu šodienai, tas nozīmē, ka projekts jau ir novecojis, projekts ir jātaisa rītdienai, nākamajai paaudzei. Piemēram. Kautvai tīri fiziski rezervējot vietu mazajam biznesam pie stacijas / Botāniskā dārza. Projektā tādas neredzu. Piemēram. Ļoti labi zināms, ka dažas reizes gadā Salaspils botāniskais dārzs kļūst par Latvijas dārzkopju meku un tajos brīžos Miera iela vienkāŗsi nav normāli izbraucama. Kādēļ to turpināt "izbaudīt" (kā paredzēts arī piedāvātajā projektā) kā pilsētas problēmu nevis gūt no tā labumu? Man nav jāpiedāvā jums idejas, jums jāpiedāvā iedejas mums, bet piemēram, visi tie dārznieki gan prasti samaksās par stāvvietu, gan varētu izbaudīt, ja botāniskais dārzs panāktu ārpusē, pretim. Tāpat jau vairs nav zinātniskā iestāde pēc būtības ;) Nav obligāti viss jānoasfaltē, pāris reizes gadā arī labs zālājs izturētu. Ok, neturpināšu ar savām idejām, your turn.
  • Visbeidzot, nedaudz emocionāls komentārs. Manas pirmās bērnības atmiņas par Salaspili ir kā par dzelzceļa pārsēšanās punktu. Jā, pēc tam kā par zinātnes pilsētu, jo arī mani vecāki strādāja zinātnē. Jā, pēc tam jaunībā, 80tajos gados kā par jauniešu lokāl-politisko cīņu vietu ("kā mēs braucām sist Salaspils krievus un kā viņi sita mūs"). Bet ne par to, jo šis projekts nav par to. Dzelzceļa stacijā kā pārsēšanās punktā mani kā bērnu visvairāk fascinēja strautiņš, kas iztek no Botāniskā dārza dīķiem un aiztek zem dzelzceļa. Lūdzu nepārtaisiet to par industriāli betonētu grāvi, izveidojiet to par Latvijas valsts nozīmes Botāniskā dārza un vienas no lielākajām Latvijas pilsētām cienīgu vides ainavu, vismaz ne sliktāku, kā tas bija vecajos ar zāli apaugušajos 80tajos.
Būšu tikai priecīgs, ja šos manus komentārus kāds komentēs. Te vai citos sociālajos tīklos, galvenais, lai tas nekļūst par pašvaldības "iekšējo" lietu :D


Friday 21 March 2014

mani priekšlikumi jauno csn projektam

1. Noteikt speciālu ceļa horizontālo apzīmējumu, kas palīdzētu autovadītājiem reālistiskāk izvērtēt situāciju iebraucot krustojumā satiskmes sastrēguma situācijā, tādejādi samazinot iespējas pārkāpt CSN projekta 124. punktu. Šādi apzīmējumi ir sastopami citās valstīs, ir no kā mācīties. Šādus apzīmējumus būtu jāizvieto tikai krustojumos, kur grūti izvērtēt situāciju (lieli, grūtāk pārskatāmi, neparastas konfigurācijas) vai minētais punkts visbiežāk tiek pārkāpts.
2. Mūsdienu intensīvās satiksmes apstākļos situāciju pilsētās manuprāt uzlabotu arī ja CSN projekta 84. punkta noteikums par turēšanos pēc iespējas tuvāk brauktuves labajai malai tiktu piemērots arī pilsētās. Iespējams, ka noteikumam nebūtu jābūt tik kategoriskam attiecībā uz iebraukšanu kreisajā joslā. Tomēr mans personiskais uzskats tomēr ir, ka noteikumam būtu jābūt tikpat kategoriskam, neskaitot, ja autovadītājs gatavojas veikt kreiso pagriezienu, norādot uz to ar pagrieziena signālu u.c. noteikumos paredzētas situācijas.
3. Manuprāt būtu "legalizējama" avārijas gaismaz signalizācijas ieslēgšana bez avārijas zīmes izvietošanas gadījumos, kad tas ir praktiski (sparotu, ka jautājums varētu būt diskutējams) un/vai īslaicīgi.
4. Ieteiktu izsvērt iespēju vismaz rekomendējošā lomā CSN projektā iestrādāt arī tādus praksē vismaz daļēji strādājošus principus, kā rāvējslēdzēja, braukšanas aplī, u.c.

Wednesday 12 March 2014

hmm, radās pāris jautājumi, sākot izmantot jaunu apdrošinātāju, inčīgi

Darba vieta mainot gadu nomainīja arī darbinieku veselības apdrošināšanas uzņēmumu no Balta uz IF.

Mēģinot iesniegt pirmo čeku apmaksai, smuki aizpildīju veidlapu, pieāķēju failiņu ar kvīti, pirms nosūtīšanas jāpārbauda iesniegtā infa un jāpiekrīt vairākām lietām. Tai skaitā jāpiekrīt manu perosnas datu izmantošanai. Saskaņā ar likumu, protams, savukārt datu izmantošanas mērķi norādīti vairāki: a) līguma izpilde, b) tirgus izpēte un c) pakalpojumu piedāvāšana. Pirmo saprotu, bet pēdējie divi saasociējās ar uzņēmuma mārketinga nolūkiem un mārketings vispār, kā zināms, ir viltus zinātne :D

Pirmās un vienkāršākās bailes ir, ka "pakalpojumu piedāvāšana" automātiski nozīmē spam-u manā adresē/numurā. Otrais, lika aizdomāties, ko vēl man var izdarīt kombinācija, ka esmu ļāvis apdrošinātājam ne tikai zināt, ka man ir slimība X, bet arī izmantot šo informāciju kam vairāk, nekā tikai apdrošināšanas atlīdzības izskatīšanai un izmaksai... Es saprotu, ka ir jārēķina bizness, bet tam, manuprāt, personas datus nevajag, tur aktuāram mani tikai jāiekategorizē visādās dimensijās :D

Man kā reklāmai naidīgam un vispār kašķīgam subjektam tomēr roka nepacēlās automātiski piekrist kam tādam, tādēļ nepiekritu, nolēmu noziedot pieteikuma aizpildīšanai veltīto laiku, aizrakstīju savus jautājumus un uzrakstīju šo bloga gabaliņu. Redzēs.

Pāris piezīmes par lietotāja pieredzi abos apdrošinātāju portālos. Salīdzinot ar iepriekšējo apdrošinātāju:
a) es samulsu, kad man ar roku bija jāvada, kas tieši darīts pie pie daktera, čekā tak tas rakstīts, vai es speciālists lai atšifrētu un lauciņš izskatījās tik maziņš, ka roka necēlās rakstīt visu sarakstu... ierakstīju kā man likās :)
b) iepriekšējam laikam adrese bija nokodificēta, pārbaudīt vairs nevaru
c) labi, ka var pievienot tikai vienu attēlu, iepriekš automātiski likās klāt divi - viens ar čeku, otrs ar kvīti; neģenerējas lieks trafiks un datu glabāšana
d) interesanta ir ideja par portālu, kur vari redzēt visas savas apdrošināšanas lietas; pilnīgi žēl, ka pie viena apdrošinātāja diemžēl principā nav iespējams kārtot visu nepieciešamo un mans brokers tādu droši vien nekad neuztaisīs :D

Wednesday 26 February 2014

cilvēks cilvēku var saprast, cilvēks diplomātu/politiķi - nē

Šodien mūsu āprlietu ministrs Edgars Rinkevičs tvītoja:


Krievijas vēstnieka Vešņakova izteikumi par bijušo VP Vairu Vīķi Freibergu nav pieņemami un ir nosodāmi, diplomātiem jābūt korektiem

Un viņam ir pilnīga taisnība no mūsu pasaulē izveidojušos un vispārpieņemto pārvaldes un politikas, t.sk. staprkultūru komunikācijas aspekta. Bet cilvēks ir vairāk emocionāla un morāla nekā racionāla būtne un liela daļa arī pārsvarā dzīvo un rīkojas kā tādi. Tādēļ "vēsā" diplomātija daudziem šķiet sveša.

Un šis man nostiprināja pārliecību, ka Krievijas gan iekšējā, gan ārējā politika galīgi nav zemē metama, jo tajā tiek mērķtiecīgi ekspluatēts šis faktors. Un tad jau var panākt, ka, pat ja tev nav taisnība, tev tomēr ir taisnība, ja tu radi taisnības gaisotni ap sevi.

Liela daļa rietumu un arī austrumu politiķi izskatās mēreni atsaldēti uz tāda fona. Un, šķiet, ka visveiksmīgākie ir arī viscilvēciskākie.

Kādēļ es to visu rakstu? Laikam tādēļ, ka arvien vairāk nostiprinos domā, ka vēl labāk būtu, ja nebūtu nepieciešams politiķiem no sevis taisīt kaut kādas ideālas būtnes, kādas dabā nepastāv. Ka viņi varētu atzīt savas kļūdas, ka viņiem varētu būt emocijas un viņi varētu darīt savu darbu bez maskām, kādas patreiz jānēsā. Un VVF varētu būt vistuvāk šādam modelim no Latvijas politiķiem, Nils varētu būt nākmais piemērs, neskatoties uz citiem viņu plusiem vai trūkumiem.

Friday 21 February 2014

paper tickets are cheaper than etickets in latvia: bilesuserviss.lv

today i had to buy tickets for my team to hockey game

introduction

Dinamo Riga rules hardtime, everybody knows it in our province

i have bought tickets for myself previously to their games, online everytime

i have been pissed off very much by two factors every time i did it:
a) bilesuserviss.lv has a monopoly for selling tickets to Dinamo games
b) when you buy your ticket online, you pay extra fee for eticket compared to usual, printed one

they did nice touch introducing ticket app for mobile recently, i hoped this is the sign the print will go away soon (ups, sometime)

situation

i had to buy 27 tickets; my logics said, buy online; my options were limited: company credit card

i felt fucked on almost every step of the purchase after i started it:
a) i was not allowed to put more than 8 tickets into basket... what 100 euros is some fraud limit? i have had internet transactions in thousands
b) interface suggested that after i have put 8 tickets into basket i can have more...
c) ok, i sill needed tickets, so i divided my purchase into 4 batches
d) guess what, each batch has fucking delivery fee, you cant avoid it even if you wish to get tickets digitally, 2 to 10 eur, multiply by 4 for me, fuck you
e) what boiled by brain today the most: previously you paid "the digital tax" to bilesuserviss.lv and you could have your ticket in your mobile app, today i was refused to have it digitally - you cant have it if you pay by credit card anymore, you must choose between different stupid delivery options: pick it up at venue, sent to office, whatever, stupid fucks
f) i had to enter my credit card info and the rest four times: name, number, expiry, ccv, internet bank id, password, validation code
g) they even doesnt bother to make their webpage function user-friendly or even stable - i had 1 situation of 4 times when my invoice did not show up - blank page was shown to me after transaction was confirmed...

i know latvia is known for being internet country and all, but bilesuserviss.lv is one of the most disappointing pieces of our digital world

to be straightforward and to put my summary emotion on table: stupid, stupid, stupid f...s, this is business latvian style

Thursday 6 February 2014

черная книга менеджера / IT manager's black handbook (seed for the real post I'll probably write sometimes)

This is very good read for anybody starting in IT management related position. I enjoyed it very much, especially because of close-to-real-world wording.

Sorry my non-russian speaking reader, this is not for you. Even thou translatable, but the feeling would be lost most probably. Maybe if somebody very talented...

Anyways, I know that significant part of people who could possibly find themselves reading this blog are russian reading, IT-related, management related. Enjoy!

PS I hope I have understood right that by saving the book to my Google drive and sharing it publicly I haven't offended any copyright. Let me know if I'm mistaken.

Monday 3 February 2014

sleeping gastro saving electricity weekend

Wanted to go snowboarding this weekend, but laziness took over. How can a person fight laziness? Decided not even to to try this time, so: sleeping, eating, drinking wine it was. Aside of need of digging a bit of snow. And trying to figure out something useful, just for balance. In this sense, my thoughts were circling mainly around rise of electricity price we expect soon because of liberalisation of electricity market in Latvia.

Here is a summary (not in the order of appearance):

  • tried to configure hdd standby for home server
  • configured smart-house for auto switch-off of hallway lights
  • understood that I can't live without my smart-house having at least on-off light sensor (I blew the original one), need to find a solution
  • for Saturday tried out this thai recipe in two modifications: a) chicken, very little curry paste, rice, spice level 1 b) seafood, 2 tsp curry paste, rice, lentils, spice level 5


  • tried this meat + grilled vegetables + mint sauce recipe for Sunday, because had to do something with mint sauce PS: there were no lamb in the proximity of Salaspils, so chicken fillet and pork chop it were
  • for wines it was French weekend, tried there 3, all drinkable, all noting special




and slept as much as I wanted :D

Friday 24 January 2014

my answer to "Public Consultation on the review of the EU copyright rules"

I spent something like 2 hours creating and modifying this. I don't regret those hours.

Even thou I think that copyright law should be reformed much more radically, I admit the fact that homo sapiens when in crowds has big inertia. So, small steps it will be.

I have twofold feelings. I'm glad that worldwide average morals are much ahead of the law. But it's risky.

PS Thanks to http://copywrongs.eu/ for their initiative!

Thursday 23 January 2014

My life before USSR ended in 1991, very brief insight

I was born in Riga and grew up in Riga except for early childhood and summers in countryside.

My parents were not born in Riga, so I'm 1st generation Riganian. They were working in science and educational institutions at that time as well as most of their working lives.

Up until 1985 (approximately of course, I think it rarely happens overnight) I was 99% classical product of USSR with just some (and mostly) annoying hint that different perspective(s) exist. I defended socialism as a political system if somebody tried to compare it to others.

I voluntarily took a position which most probably doesn't have a name in english speaking world, latvian "politinformators", russian "политинформатор". Basically a guy (starting at age around 10 or 11!) who reads some newspapers, thinks he has figured out what's most important there and then tries to explain it to classmates. I have vague memory that the main criteria for choosing a topic was kind of easy - by font size of the headline :D I officially had 15 minutes per week for class action, including the right to have feedback from classmates and evaluate that feedback on the fly. The content was headlines on the first pages of official press = official view of external politics of USSR and internal politics, basically bigger or smaller decisions of Communist party of USSR or Latvia SSR on political, economical, social, cultural, every one and each aspect of citizens' lives.

My hobbies were reading enormous amount of books, seriously extra mathematics, trying to figure out how different tech works, mostly electronics. I wrote my first code during that time in assembler like code of so called programmable calculators.

Don't get me wrong, I was alive child. I have some record of nastiness like pulling the (right) girls by hair, tripping somebody and skipping homework occasionally, but mainly my grades were very good and I had my behaviour rate of "satisfactory" most of the time. Meaning, I was becoming an exemplary soviet citizen as it was called at that time. Ew, I hated sports, but managed somehow by trying hard enough in order NOT to stand out too much, even got some insignificant youth grade in RLD. NOT standing out was one of critical properties of exemplary soviet citizen, btw :|

I remember that sometimes at night I was afraid that bloody imperialists will drop atomic bombs over Riga. Later on I learned that my parents being part of science system got a small piece of land outside Riga to build small cottage and grow some peas just for case like that. At that time, however, I thought it was in order to have a place to punish me by some work during weekends :D Even more later I recognised that I have learned from my father how latvians build small cottages, it's more like real house by functionality if not by size.

I clearly remember leaders of USSR dying one after another during first half of eighties, because TV showed just classical music and ballet on those days, we got free day from classes, but were gathered together in school in order to watch funerals, some teachers were crying watching it. Brezhnev, Andropov, Chernenko, that was the order. And I didn't Google it while writing in order to be sure of names or the order. Now I tend to think that for me it was the first hint that the system is dying. And maybe it really was the hint and not just for me.

Around 1985 several things started to happen simultaneously.

As one of the first of my class I was asked to become a member of Komsomol. I refused, even not understanding why. And there were no consequences, just a hint that I will join _anyway_ during my mandatory service in Soviet military (which I luckily avoided, but that's another story too).

Gorbachev with glasnost and perestroika happened to USSR. Positions in Cold war appeared to be not so monumental.

At that time I started to recognise that not everything learned in school and in soviet society was true. I still believe that mostly it was, but there were a lot of humanly unbelievable and criminal lies around too.

My teens went wild. My interests turned towards hanging around with peers, sometimes nights boozing, smoking, trying to approach girls. For a few times I was involved in street fights mainly happening just because we were Latvians and they were Russians. I became quite uncontrollable to the horror for my very tolerant parents and teachers. Fortunately, it was enough in me not to slip hard. My grades fell, but not completely to the mid or the other end of the scale. Sometimes I wonder how I managed it. Maybe there is simply more curiosity in me than were in other peers and I was not able to stand that much emptiness and routine? Maybe I was just saying fuck-you to society I grew up? I still have things to learn about me :) But maybe it was just teens.

So went the period before 1991 for me: learning things in school, learning to live, thinking about the meaning of life (it's 42 as we know now :) but that's worth a separate post); things in me changing physically, rationally, emotionally; things around me in society changing in a pace of express train instead of almost not changing at all before that; more or less boozing and hanging around. From today's perspective I evaluate it as almost normal teen life with usual set of confuse and drive, but extra changes in society added extra excitement and confuse.

1990. I precisely remember "YES!!!" feeling when supporters of Latvia independence won election early 1990. At the same time I was sent to military aviation radar following preparation courses by Soviet military. And I remember exactly that there were thick feeling of threat starting to build up too. I spent summer of 1990 hiding from mandatory service in Soviet military. And I got into Latvian University in September.

Next was January 1991, Riga, barricades.

Riga, 1991, barricades, my memories

Intro - why I wrote this


As Latvia commemorates 23rd anniversary of barricades in Riga on January 1991st, I recognised that I barely noticed those events since barricades themselves. Maybe because January 1991st was so much natural for me then and since, that I felt about it almost like about landscape we grow up or air we breathe.

Reading my twitter stream around those days and checking out links to opinions, pictures, videos I understood that I don't exactly like everything what is appearing in social&media space. Therefore I decided to write down what I still remember myself, mainly about what I did, what I saw, what I thought about and a little bit how I felt about it.


Disclaimer


After reading myself what I have written here I must warn you that big part of it is my autobiography material. Leave now or enjoy :)


Background


If you want to have a background on whole barricade thing, you can check out Wikipedia. It is obvious that this Wikipedia article is written from the perspective of just one side of the barricades, view of majority of modern Latvia. I recognise that the other perspective(s) exist even thou some would like to think it doesn't. I have read and watched some of that material too and saw that it consists of basically the same type of information: hard facts, testimonies true and false, interpretations of above-mentioned, expression of opinions and feelings. I'll try give you mine here.

Even thou there is surprisingly little material on Internet about barricades, there still is enough to get some of the thing. Google it :)

My personal background? I was first year student of Latvia University at that time (faculty of Physics and Mathematics, specialty of Applied Mathematics, which later become Computer Sciences). 19 year old youth knowing everything better than anybody, learning, hanging and boozing around. If you are interested in "before", "why" or just me personally, then read this post about my life before USSR ended in 1991, very brief insight. But you can skip it, I'm basically describing my memories of myself for myself there.


Barricades


It was January 1991 and I was in the mid of my first exam session and I was serious about it.

There were news that force structures are conflicting between themselves. I don't remember those exactly, but the feeling of threat was around.

I don't remember exact circumstances how I got the message, but it was clear and final: Soviet military have made open action against independence of Baltic states in Vilnius, Lithuania, there are deaths among civilians, we can't fight military, but we can stand the watch, we can sing.

I remember manifestation on the bank of Daugava on January 13th. I haven't seen crowd of that size since. Later it was reported that there were 500 000 people there. I don't remember speeches given, I remember singing. Some of those songs I still can't sing without strong emotion, sometimes I simply can't sing them.

I have no record or exact memories of most of the time between then and the end of January except for the following. I'm a bit confused now because I remember so little. But I still have strong sense of awareness of what had to be done then and how it was done. Even thou there were organisation, somehow I had a strong feeling that everybody knows what has to be done deep inside themselves.

I have a record in my diary on January 17th, late at night: "I want to go and beat them, but we just don't do this. I was standing watch for two nights to 14th and 15th, then fell sick. I should have been there, but I wasn't. Tomorrow I have the hardest exam of the session in university. I will not be able to stand it if they will suppress us, I have to leave country in such case."

Seem that I have to dig for my exam log in archive if it still exists there, because now I'm hearing that schools were closed during that time. I don't remember that.

One day conductor of the brass band where I played trumpet called. Usually he called when we were needed for some off-schedule celebration. Or a few of us for playing for funeral service. It was neither, we went to television building to support those standing watch. We were called off quite soon after getting the message that it is becoming too dangerous. I don't remember why. Part of the band were youth, some even not 18. The memory is a bit misty, I have to dig for the date.

I remember my feelings after I watched news on shooting on January 20th. Mostly desperation, hatred, confusion, determination.

Btw, this is why I don't like when people are saying that Gvido Zvaigzne was killed on January 20th shooting. They were killing him and he was deadly injured. 4 persons were reported killed, which made feel desperation. Gvido Zvaigzne was reported seriously wounded. This gave some hope. When he died of injuries on February 5th it made more desperation and hate because of living through 20th once more. At least for me.

I'm really surprised that today there is still no actual clue for public record of what really happened on 20th...

I think that just a few people back then were not confused at some extent / on something. Maybe some of them we call heroes or enemies now, maybe some went unnoticed. But one is clear for me and a hard fact: majority wanted out of USSR, majority wanted to continue where Latvia left in 1940 politically. I wanted out of USSR physically and I wanted to continue Latvia's path symbolically.

I think I have spent those days doing several things, sometimes being around barricades, sometimes learning for university, some time sick at home, sometimes hanging around with friends (boozing most probably :)

I definitely know that those days changed something in me. Maybe it was the end of my teens. Maybe it happened later on in August when the chaos in USSR reached it's apogee. But that's another memories, another blog post maybe.


Final question


I rationalised what I already knew while writing this post. For me, somehow, the change of the political and economical system came during my teens. Almost precisely the same time period for state as for me becoming a grownup person. Sound's like a major coincidence. Do you believe in coincidences? I don't, at least in big ones, but for me it really was. Is it possible to not to live through your teens? No. Was it possible for Latvia not to change at that time? My answer is no.

PS


If you were patient enough to read this through and you have noticed I'm putting the hard facts wrong, give me a message. Mostly I'm asking my friends, relatives and peers about what we did together during those days. I'm most definitely NOT willing to start a political discussion on this post and I won't, comments disabled for this post, you can express yourselves in twitter or facebook :P