Manas domas pārņēma kas cits...

Belēvičs samelojās un atkāpās.

Manuprāt viss ir forši: vēlēta amatpersona neveikli un muļķīgi samelojās un atkāpās. Normālas demokrātijas normāls, es pat teiktu: ikdienišķs, gadījums.

Bet, skatoties uz sabiedrības ierasto reakciju, šoreiz manas domas aizklīda nedaudz citā virzienā.

Visi cilvēki melo. Būs nedaudzi, kuri teiks, ka viņi nekad nemelo. Tad viņi vai nu melo neapzināti vai melo, ka nemelo. Neticat, palasiet psihologu, sociologu pētījumus.

Es piekrītu teorijai, ka mums, homo sapiens, meli ir veiksmīgas izdzīvošanas un evolūcijas mehānisms. Gan individuālā līmenī, gan kā sabiedrībai.

Tā ir konkurences taktika. Jo efektīvāk mānam citus, jo biežāk iegūstam to, kas mums ir nepieciešams (izdzīvošanai, lai ko tas nenozīmētu, t.i. plašā nozīmē). Jo labāk spējam konstatēt, ka cits tevi māna, jo retāk mums atņems to, kas mums ir nepieciešams.

Iestarpinājumam pāris apgalvojumi.

Sabiedrībā ir pieprasījums pēc "normalitātes", tā vēlas dzīvot labi, bez ekscesiem, novirzēm.

Līderi ir indivīdi, kuri faktiski ir sabiedrības virzības, attīstības izpausme: homo sapiens bars dažādās jomās izstumj priekšgalā indivīdus: politiķus, vadītājus, zinātniekus u.c. par kuriem domā, ka tie šo baru virzīs uz kādu mērķi.

Un tagad interesantākais.

Ja visi melo, t.i. tā ir norma, bet līderi melot nedrīkst, tad kādēļ mums rodas doma, ka šie nenormālie indivīdi tiešām virzīs mūs uz vēlamajiem mērķiem?

Es domāju, ka visdrīzāk ir šādi. Līderiem, lai sasniegtu bara mērķus, ir jābūt labākajiem no labākajiem. Tai skaitā un tas ir ļoti svarīgi, līderiem ir jāmelo perfekti. Tā, lai mums nepieciešamais tiktu iegūts un konkurenti to neatklātu, t.i. nevarētu mums atņemt nepieciešamo. Pie kam mums ir nepieciešams šo patiesību slēpt pašiem no sevis, jo tās atklāšana pati par sevi ir tās pašas konkurences priekšrocības apdraudējums. Un slēpt, ka slēpjam. Un tā tālāk...

Es teiktu, ažiotāža sabiedrībā ap līdzīgiem gadījumiem ir viena veselīga rekursīvu pretrunu viļņošanās :D

komentāri par postu par šaujamieročiem

nevarēju noturēties nenopublicējis savus komentārus pie kāda Facebook posta

komentāra komentārs ir: facebook uz šī raksta publicēšanas brīdi joprojām neatbalsta saites "uz sevi", t.i. man ir jākopē nevis jāreferncējas

Ģirts Karnītis Harvardas pētnieki plašā pētījumā konstatējuši - ja mājās ir ierocis, ievērojami pieaug iespēja, ka mājās kāds ies bojā no nošaušanas.

Janis Tupulis britiem ir pētījums par to, kā jārīkojas, lai tevi nenogalina govs

Janis Tupulis man mājās ir daudz ieroču: lāpstas, naži, cirvis, elektrība, acetons, bet galvenais ierocis ir galva

Ģirts Karnītis Šajā gadījumā ir domāts šaujamierocis.

Janis Tupulis Es pamanīju. Ja nerunājam par šaujamieroču profesionālu pielietošanu, tad lielākā atšķirība starp to, vai mājās ir šaujamais vai cirvis, manuprāt ir pielietošanas mērķtiecīgumā un fantāzijas trūkumā, t.i. galvā.

Tikpat lielā, ja ne vēl lielākā, mērā, nekā nogalināšanas rīks, šaujamierocis ir nogalināšanas iespējamības simbols, un tas, kādus simbolus katrs glabā savās mājās, demonstrē kādi simboli ir personas galvā.

~2/3 no vairāk nekā 30000 nāves gadījumiem (2013, http://www.cdc.gov/nchs/data/nvsr/nvsr64/nvsr64_02.pdf, šo dokumentu esmu pārskatījis vairākas reizes) gadā dēļ šaujamieroču pielietošanas ASV ir pašnāvības, gandrīz visi pārējie ir slepkavības, neuzmanība vai gadījums ir niecīga daļa. Lai gan ASV ir salīzinoši liela šaujamieroču koncentrācija (mājās) un tas neapšaubāmi ir faktors (īpaši tas tiek apgalvots, kad runā par t.s. "civilizēto pasauli"), tomēr tur nav ne augstākie pašnāvības, ne slepkavības rādītāji pasaulē. Pēc kkādas statistikas (https://en.wikipedia.org/.../List_of_countries_by_suicide...) ASV ir ~12 pašnāvības uz 100000 iedzīvotāju gadā, Latvijā ~16.

Šo un ne tikai šo iemeslu dēļ uzskatu, ka zinātne, kas primāri jāpielieto problēmas analīzē ir nevis statistika, bet psiholoģija.

Statistika ir lielisks matemātikas rīks, kas ir mūsu rīcībā un bez tā te neiztikt, bet nevajag ar zāģi urbt caurumus: tevis rakstītajā apgalvojumā var saredzēt mēģinājumu ar statistikas palīdzību parādīt cēloņsakarību, bet es gribu pateikt, ka tā nav cēloņsakarība, tā ir sakarība starp sekām, starp izpausmēm.

Man personiski būtu ļoti interesanti palasīt par korelācijām starp vardarbīgas nāves gadījumu skaita sadalījumiem un dažādām hipotēzēm par cilvēku dzīves apstākļiem, individuālām motivācijām, kolektīvām ideoloģijām utml. Diemžēl neesmu tādas ziņas manījis, lielākoties, tai skaitā visu cieņu Obama, bļaustās par to, cik neforši jau ir sanācis vai vēl varētu sanākt, bet Pētījumiem šajā jomā, kas būtu apmierinājuši manas viduvējās prāta spējas un un viduvējo zinātkāri par šo jautājumi, nav sanācis uzdurties.

Es pagaidām secinu, ka, lai arī vardarbīga nāve ir naturāls dzīves fakts, kurš būtu analīzes vērts vismaz tikpat, cik nāve slimību dēļ, homo sapiens lielākoties ir pie d..., kādēļ. Laikam pagaidām esam "Ups, we did it again" fāzē. Ja tev ir kādi avoti, lūdzu padalies

smile emoticon

Janis Tupulis http://blogs.discovermagazine.com/.../how-not-to-get.../...

no ārpus ES saņemta sūtījuma atmuitošana, šoreiz klātienē (viss notiek :), nākamreiz ēpakalpojumā

Ja nu kādam gadās kautko pietiekami vērtīgu, lai būtu nepieciešama muitošana, iegādāties Amerikas, Ķīnas vai citā ārpus ES internetveikalā, padalīšos pieredzē.

Ņemiet vērā, ka ne tikai komerciāli sūtījumi jāmuito, arī tad, ja vienkārši kāds radinieks ko atsūta, sākot no zināmas vērtības, ir jāmuito. Konkrētos limitus, no kādām summām sākot tiek piemērota muita, te neatkārtošu, tie bija pietiekami viegli sameklējami internetā. Galvenais iemesls, kādēļ šo rakstu ir, jo pirms pasākuma pavaicāju tīklos kāda ir pieredze ar atmuitošanu un reakcija bija minimāla un ne pārāk pozitīva, kas lika domāt, ka cilvēki ar šo pasākumu diezinko nesaskarās, varbūt baidās, tādēļ gribas padalīties savā, kopumā pozitīvajā pieredzē un perspektīvā.

Tātad, ja jūs kā privātpersona esat ko nopircis vai saņēmis un tas jādabū cauri muitai, ļoti ticams, ka netiksiet nekur tālāk, līdz Rīgas lidostas muitas kontroles punkts nebūs sūtījumu "izlaidis cauri". Precīzāk: Lidostas "Rīga" MKP 0240, Ziemeļu  16. Protams, šis MKP, ja sūtījums līdz Rīgai ticis ar avio. Varbūt kādam izklausās biedējoši, bet tiešām nav sarežģīti. Daži vērojumi:
* Jums ir iespēja vai nu deklarēšanu uzticēt kurjeram vai darīt to pašam. Izņemot, sūtījumi saur Latvijas Pastu "muitojas paši", jums tikai jānomaksā nodokļi. Kurjeri par deklarēšanu ņem naudu, piemēram, TNT patreiz 28 Eur (par vienu lapu, visticamāk jums ar to pietiks), UPS 10 Eur. Plus jānoformē pilnvara. Labā ziņa, UPS, piemēram, pieņēma elektroniski parakstītu pilnvaru, bija gatavi arī pieņemt ēpastā ieskenētu/nobildētu. Vienu reizi pamēģināju deleģēt kurjeram, šoreiz nolēmu pamēģināt pats.
* Nedaudz dīvaina sajūta bija par to, ka MKP māja principā atrodas lauka vidū, vieta būtu, bet klienti nedrīkst stāvvietā pie tās novietot auto. Oficiālā bezmaksas stāvvieta ir ~5 min gājiena attālumā, nu ok, nav liela bēda. Vienīgi daļa gājuma jāčāpo pa brauktuvi, jo ietves vai nu nebija vai to nevarēja atrast zem sniega segas, šodien bija pamatīgi piesnidzis. Man gan drīzāk šķiet, ka pirmais, bet drošāk būtu nedoties uz turieni smalkos apavos.
* Otrā dīvainā sajūta bija, ka uz mājas nav liels uzraksts "te ir muita". Principā var saprast (arī iepriekšējo punktu), māja pamatā ir ofisu būve, kur muita, visticamāk īrē telpas. Bet no lietotāja viedokļa prasītos. Nu vismaz pie ēkas ārdurvīm klasisko valsts iestādes šilti :)
* Muitas punktā ir klasiska klientu apkalpošanas sistēma ar biļetīti, (laikam) 3 lodziņiem, viss notiek. Process man aizņēma ~10 minūtes, pa šo laiku punktā pabija vēl 2 klienti. Varbūt jo gada pirmās darba dienas priekšpusdiena, neticu, ka viņi tur visu laiku tik nenoslogoti. Uz vietas var ar karti samaksāt (pēc uzlīmēm spriežot nepieņem Amex).
* Tā kā mani meklējumi pirms tam latvija.lv beidzās ar secinājumu, ka muitas deklarāciju tur noformēt nevar, var tikai samaksāt par gatavu deklarāciju, pie reizes ierēdnim pavaicāju, vai šo pašu var izdarīt ēpakalpojuma veidā. Atbilde bija, ka var, ja jums ir pieeja VID EDS sistēmai. Katram iesaku tādu pieeju iegūt, noder dažādām lietām. Tagad paskatījos, pavisam konkrētu atbildi EDS dokumentācijā neieguvu, bet izskatās, ka muitošanai nepieciešama pieeja EMDAS, kam vajadzīga papildus vienošanās, bet autorizējoties ar eID speciāli līgums neesot jāslēdz, izklausās cerīgi. Tā ka nākmareiz zvanīšu VIDam, konsultēšos par pieeju EDS EMDAS un mēģināšu deklarēt pats elektroniski :)

Lietojam ēpakalpojumus! :) Spiežam valsti nodrošināt (ērtus!) ēpakalpojumus! ;)

PS Par vienu no šodienas karstajām tēmām Latvijā, par imigrantiem. Muitas klerks gan pēc izskata, gan akcenta, gan uzvārda izskatījās pēc cilvēka no tuvajiem austrumiem. Izskatījās pēc imigranta pirmajā paaudzē. Tie, protams, nav fakti, tas ir mans pieņēmums. Neko, viss normāli, varbūt Latvijai nedaudz neierasti, bet sajūta bija tikpat normāla, kā citur Eiropā runājot ar ierēdni. Joprojām nesaprotu, par ko cepamies. Nu labi, saprotu, bet izvēlos to cepienu ignorēt :P

mani komentāri salaspils rīgas ielas II posma rekonstrukcijas projektam

Šodien nosūtīju šādu ēpastu Salaspils domei kā atbildi uz uzaicinājumu uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Sveiciens,

Liels paldies, ka beidzot satiksmes sakārtošana šajā posmā beidzot ir izkustējusies! Es ikdienā tur braucu un ceru, ka mani vērojumi no ikdienas lietotāja skatupunkta jums noderēs.

Sākšu ar lietām, ko atbalstu:

* Viennozīmīgi ir jānodala gājēju un velosipēdistu satiksme no auto plūsmas, kā tas pieejamajā materiālā arī ir realizēts.

* Pilnīgi atbalstu Budeskalnu ielas pārveidošanu par vienvirziena, jo citu risinājumu, izņemot māju nojaukšanu tur, manuprāt, vienkārši nav.

* Ieteiktu ierīkot gājēju pāreju pār Budeskalnu ielu pie Rīgas ielas, tādejādi savienojot abas ietves, jo gājēju tajā posmā ir pietiekami.

Galvenais iebildums man ir pret pārāk īsajām nogriešanās joslām uz Miera un Rīgas ielām. Tik īsas joslas absolūti nerisina sastrēgumu problēmu pīķa stundās brīžos, kad pārbrauktuve ir ciet, to redzu katru dienu. Savukārt tad, kad tā ir vaļā, nav īpašu problēmu nogriezties. Līdz ar to rodas jautājums, kādas būtu izmaksas ja šādi projektētas nogriešanās joslas tiek izbūvētas un kādas - ja ne. Respektīvi, projektā piedāvātais ir jauki un satiksmes drošība nedaudz uzlabotos, bet ko tas izmaksā? Iepriekš, Miera ielas beigu posma rekonstrukcijas apspriešanā pats piedāvāju šādu nogriešanās joslu uz Miera ielas, bet šodien redzu, kā kopš tā laika ir pagarinājušies sastrēgumi un saprotu, ka tas jau šodien nav risinājums. Šādas investīcijas rekonstrukcijā manuprāt nevajadzētu veikt, ja nav veikta satiksmes prognoze vairākiem gadiem uz priekšu. Patreizējais plūsmas apjoms materiālā ir norādīts, bet nekādi nākotnes scenāriji nav minēti. Mani ieteikumi:

a)  Veikt papildus satiksmes intensitātes mērījumus atsevišķi pīķa stundām / atkarībā no pārbrauktuves (vaļā/ciet).

b) Obligāti jāveic plūsmas prognozēšana nākotnei.

c) Izskatīt iespējas pagarināt nogriešanās joslas atbilstoši satiksmes intensitātei.

d) Izmantot mūsdienu automatizācijas tehnoloģijas un izveidot satiksmes regulēšanu, kas pieskaņota dzelzceļa pārbrauktuvei un ļauj izbraukt tiem, kam nav nepieciešams šķērsot pārbrauktuvi, kad tā ir ciet. Šis gan, manuprāt strādātu tikai kombinācijā ar iepriekšējo punktu.

e) Apzināti novirzīt satiksmi prom no šī mezgla un pārbrauktuves - uz apvedceļa un Daugavpils šosejas šķērsojumu vai Salaspils memoriāla pārbrauktuvi (vai pat uz TEC2). Cilvēki bieži vien izvēlas ceļu ieraduma un informācijas trūkuma rezultātā. Esmu dzīvē pārbaudījis, ka abi šie maršruti nepaildzina ceļu vairāk kā par dažām minūtēm, toties ceļš kļūst prognozējams. Piemēram, izvietojot atbilstošas norādes. Ideālā gadījumā - ar automātiku mainot ceļa norādes / brīdinājumus, ka pārbrauktuve ciet. Atkarībā no apstākļiem mainīgas ceļazīmes / norādes pasaulē nav nekāds jaunums. Protams, ja satiksme tiek novirzīta, tad noteikti jāpārliecinās, ka alternatīvie maršruti izturēs papildus slodzi un abos manis minētajos ir savas problēmas, kas noteikti jārisina un ir risināmas.

Papildus, man ir jautājums, kā šis projekts iet kopā ar iepriekš apspriešanā bijušo Miera ielas nobeiguma posma rekonstrukciju? Ņemot vērā, ka tā nav realizējusies, varbūt iespējams abas apvienot?

Veiksmi,
Jānis Tupulis

How I left LinkedIn

My letter to good old colleague and friend of mine, dated as of February year 2014.

-----
Dear _________, I can't connect with you in LinkedIn even if I'd wish, which I really don't. That is because of a simple sequence of events:

• After using their "services" for several years I understood that they are of totally zero practical use for me (but I still had all the spam).
• I kindly asked them to be removed from their service.
• It ended in me shouting bad words towards them until they removed me.
• My email address is not welcomed there anymore. Which I feel good about after all this, really.

I'm researching other professional networking resources at the moment. There are some, so I'm sure LinkedIn is not a monopoly. Which I'd hate very much if they'd be. Just because I don't like monopolies.

So, I you have a concrete practical reason to be in touch professionally: just give me a call (oh, it's not practical from _________) or drop me a message. If you just like to network: twitter, facebook, etc. Google+ btw ;)

-----

1:1, suņubūda, ja, sen sisti neesat, bļa?

Nu ko, kārtējais tracītis latvijas publiskajos mēdijos un arī cilvēkiem ir par ko parunāt. Parunāt laikam neparunāšu, bet viedoklīti te ierakstīšu.

Noskatījos raidījumu tādēļ, ka ... skat. iepriekš. Noskatījos ierakstā. Saglabāju Youtube saiti, domāju, ka Google ilgāk saglabās šo mūsu valsts kultūras dzirksti nekā lsm.lv :D

Lai arī virspusēji tā bija prasta plēšanās, diezgan labi varēja just, ka katram ir sava pozīcija. Meitenītei teicamnieces komjaunietes trieciennieces pareizā pozīcija, puisītim nepareizā, bet cilvēcīgā tēls. Meitenīte ir pareizi safrizēta un nokrāsota, lai būtu gana laba Latvijas skatītājam. Puisītis lamājas un (dažreiz) pieļauj šmigošanu internetā. Kas Latvijas skatītājam nu nekādi nav pieņemams.

Sava taisnība un ne-taisnība abiem. 

Artuss var izrādīties tāds pats tukšpauris, kādi mums Saeimā jau ir. Vismaz nekādu konkrētiku raidījumā no viņa īsti nedzirdēju. Piekrītu Zandera teiktajam, ka deputāta kandidātam būtu jāspēj pateikt ko vairāk par "lopi valsti izzaguši". Bet tas arī laikam nav viņa ampluā, viņam pašam varbūt arī nav ko teikt, varbūt viņa ampluā ir sabiedrības spogulis? Pārmaiņas pēc plakans, ar sudrabu, ne alumīniju pārklāts, labu stiklu un labi noslīpēts.

Bet varbūt raidījums nebija domāts, lai viņš izteiktu savu politisko pozīciju ;)

Tiešām Inga neatšķir publiskos mēdijus no sociālajiem? Paskaidrošu, publiskie ir tie, kas darbojas saskaņā ar atbilstošajiem likumiem, kas ir reģistrēti, tajos strādā cilvēki ar skolā iemācītām profesionālajām zināšanām, tai skaitā ētiku un citiem pribambasiem. Sociālie ir cilvēku dzīve: mājās, domubiedru lokā parkā vai ar draugiem krogā, tikai tas viss atspoguļojas un ir vairāk vai mazāk apskatāms tīklā. Atšķirība? To, savukārt, regulē tikai civillikums un krimināllikums. Var sanākt kopdziesma, var sanākt izplūkšanās. Ja tu otram izdarīsi slikti, vari dabūt pretī, vai bietē vai iesniegumu policijā. Vari dabūt smaidu, viedokli, ideju, ja ieraksti ko labu. Vari nedabūt neko. Visbiežāk. Regulējums ir vispārcilvēcisks, ētika ir tā, kas katram nākusi no ģimenes plus izveidojusies dzīves gaitā.

Kad Artuss saka, ka suņu būda ir viņa videoblogs, tad runa iet par otro. Ja Artuss saka, ka viņš ir nodibinājis kantori, kas darbina suņu būdu, tad gan es drusku nesaprotu, par to lai tad juristi spriež. Droši vien nav aizliegts pārdot savus tvītus vai spriedelējumus rādio-video-blogā un tas nebūs publiskais mēdijs.

Ir nepieciešami likumi un žurnālista ētika, bet savas ētikas uztiepšana citam ārpus sava profesionālā loka nu gan nav laba lieta. Liecina par elementāru neorientēšanos. Gadās.

Un vispā, ētika veidojas kā sabiedrisks kontrakts, piekrišanas, ne piespiešanas procesā. Nu labi, dažreiz kāds kādu arī paspiež, bet nu pa lielam un pa godīgo tā būtu jābūt. Pretējā gadījumā tā ir (ne tikai, bet tai skaitā, tas lai man šo rakstīšanu būtu ātrāk pabeigt) liekulība, sevis un citu mānīšana. Un, teikšu, mēs Latvijā (un ne tikai Latvijā, par to citreiz, bet Latvijā taču jo īpaši, vai ne :) ) kā sabiedrība sevi mānām un liekuļojam diezgan. Diezgan būtiskos jautājumos. Visās sabiedrības grupās. Un mūsu politiķi ir tikai viena grupa, kura, īpaši priekšvēlēšanu periodos, sauc viens otru par meļiem (manuprāt gan bieži vien par meliem tiek nosaukta atšķirīga interpretācija). Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka aizmirsuši, kam to teātri spēlē. Un Artusam ir piedāvājums, cilvēkiem gribās, lai būtu kāds, kas runā vienkārši, saprotami un tieši, bez liekuļošanas. Pat ja tā vēlāk izrādās ilūzija.

PS Interesanti, viņi tai suņu būdā parunāsies jebšu nē? Ja jā, tad meitenītei ir cerība.

Mani atzinumi par par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu

Iepazinos ar plānu, protams, virspusēji, kam tad ir laiks detalizēti, izņemot speciālistus, atbildīgos un fanātiķus :) tiem, kas paši vēlas palasīt, plāns atrodams te.

Mani stipri pārsteidza dažas lietas:
* Cik vispārīgi formulēts plāna uzdevums 1.2.2.: "Atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību". Kādēļ nevarēja uzrakstīt "Palielināt latvijas pilsonību ieguvušo nepilsoņu skaitu"? Ņemot vērā, ka zem šī uzdevuma ir tikai viena aktivitāte, kuras būtību es lasu kā "Mēs painformēsim nepilsoņus par naturalizācijas iespējām.", man rodas izteikta un diezgan pretīga sajūta, ka mūsu valsts, t.i. mēs nemaz negribam lai nepilsoņi naturalizētos.
* Disproporcija starp romu jeb čigānu integrācijas pasākumiem un krievu integrācijas pasākumiem. Romi ir pelnījuši veselu uzdevumu ar 9 aktivitātēm, no vārda krievs, krievi, šis dokuments, šķiet pēc iespējas izvairās. Man šķiet stipri jocīgi.
* Es nepamanīju fundametālu modernās pasaules vajadzības - esošā un veidojošās kultūras mantojuma digitalizācijas - realizāciju. Jā, varbūt zem dažām no aktivitātēm slēpjas, bet tas neizskatījās tik nopietni, kā gribētos... Ja nav stratēģiskas un strukturētas pieejas, tad tas notiek pašplūsmā. Ja uz to netiek spiests, tad varbūtība, ka lietas nenotiek, palielinās. Tikmēr mūsu bērni burtiski aprij internetā pieejāmās citu valstu/nāciju kultūras... Tiešām mēs tik ļoti riskējam ar savu kultūru?
* Nav sajūta, ka ir pamanīts, ka cilvēki samērā daudz socializējas elektroniski. Ļoti daudz klātienes pasākumu, maz pasākumu tīklā, par un ap tīklu. Droši vien man kā sociālo tīklu atkarīgajam šo apgalvojumu iznāk pārspīlēt :) Formulējums "lai veicinātu profesionāļu un uzņēmēju „tīklošanos” interneta platformā" izraisīja nelielu spazmu :D

PS Sociālos tīklus atradu pieminētus vienu reizi, vārds internet lietots 7 reizes, grāmata 6 reizes, romi 36 reizes, krievi / Krievija 14 reizes.