mani komentāri salaspils rīgas ielas II posma rekonstrukcijas projektam

Šodien nosūtīju šādu ēpastu Salaspils domei kā atbildi uz uzaicinājumu uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Sveiciens,

Liels paldies, ka beidzot satiksmes sakārtošana šajā posmā beidzot ir izkustējusies! Es ikdienā tur braucu un ceru, ka mani vērojumi no ikdienas lietotāja skatupunkta jums noderēs.

Sākšu ar lietām, ko atbalstu:

* Viennozīmīgi ir jānodala gājēju un velosipēdistu satiksme no auto plūsmas, kā tas pieejamajā materiālā arī ir realizēts.

* Pilnīgi atbalstu Budeskalnu ielas pārveidošanu par vienvirziena, jo citu risinājumu, izņemot māju nojaukšanu tur, manuprāt, vienkārši nav.

* Ieteiktu ierīkot gājēju pāreju pār Budeskalnu ielu pie Rīgas ielas, tādejādi savienojot abas ietves, jo gājēju tajā posmā ir pietiekami.

Galvenais iebildums man ir pret pārāk īsajām nogriešanās joslām uz Miera un Rīgas ielām. Tik īsas joslas absolūti nerisina sastrēgumu problēmu pīķa stundās brīžos, kad pārbrauktuve ir ciet, to redzu katru dienu. Savukārt tad, kad tā ir vaļā, nav īpašu problēmu nogriezties. Līdz ar to rodas jautājums, kādas būtu izmaksas ja šādi projektētas nogriešanās joslas tiek izbūvētas un kādas - ja ne. Respektīvi, projektā piedāvātais ir jauki un satiksmes drošība nedaudz uzlabotos, bet ko tas izmaksā? Iepriekš, Miera ielas beigu posma rekonstrukcijas apspriešanā pats piedāvāju šādu nogriešanās joslu uz Miera ielas, bet šodien redzu, kā kopš tā laika ir pagarinājušies sastrēgumi un saprotu, ka tas jau šodien nav risinājums. Šādas investīcijas rekonstrukcijā manuprāt nevajadzētu veikt, ja nav veikta satiksmes prognoze vairākiem gadiem uz priekšu. Patreizējais plūsmas apjoms materiālā ir norādīts, bet nekādi nākotnes scenāriji nav minēti. Mani ieteikumi:

a)  Veikt papildus satiksmes intensitātes mērījumus atsevišķi pīķa stundām / atkarībā no pārbrauktuves (vaļā/ciet).

b) Obligāti jāveic plūsmas prognozēšana nākotnei.

c) Izskatīt iespējas pagarināt nogriešanās joslas atbilstoši satiksmes intensitātei.

d) Izmantot mūsdienu automatizācijas tehnoloģijas un izveidot satiksmes regulēšanu, kas pieskaņota dzelzceļa pārbrauktuvei un ļauj izbraukt tiem, kam nav nepieciešams šķērsot pārbrauktuvi, kad tā ir ciet. Šis gan, manuprāt strādātu tikai kombinācijā ar iepriekšējo punktu.

e) Apzināti novirzīt satiksmi prom no šī mezgla un pārbrauktuves - uz apvedceļa un Daugavpils šosejas šķērsojumu vai Salaspils memoriāla pārbrauktuvi (vai pat uz TEC2). Cilvēki bieži vien izvēlas ceļu ieraduma un informācijas trūkuma rezultātā. Esmu dzīvē pārbaudījis, ka abi šie maršruti nepaildzina ceļu vairāk kā par dažām minūtēm, toties ceļš kļūst prognozējams. Piemēram, izvietojot atbilstošas norādes. Ideālā gadījumā - ar automātiku mainot ceļa norādes / brīdinājumus, ka pārbrauktuve ciet. Atkarībā no apstākļiem mainīgas ceļazīmes / norādes pasaulē nav nekāds jaunums. Protams, ja satiksme tiek novirzīta, tad noteikti jāpārliecinās, ka alternatīvie maršruti izturēs papildus slodzi un abos manis minētajos ir savas problēmas, kas noteikti jārisina un ir risināmas.

Papildus, man ir jautājums, kā šis projekts iet kopā ar iepriekš apspriešanā bijušo Miera ielas nobeiguma posma rekonstrukciju? Ņemot vērā, ka tā nav realizējusies, varbūt iespējams abas apvienot?

Veiksmi,
Jānis Tupulis

How I left LinkedIn

My letter to good old colleague and friend of mine, dated as of February year 2014.

-----
Dear _________, I can't connect with you in LinkedIn even if I'd wish, which I really don't. That is because of a simple sequence of events:

• After using their "services" for several years I understood that they are of totally zero practical use for me (but I still had all the spam).
• I kindly asked them to be removed from their service.
• It ended in me shouting bad words towards them until they removed me.
• My email address is not welcomed there anymore. Which I feel good about after all this, really.

I'm researching other professional networking resources at the moment. There are some, so I'm sure LinkedIn is not a monopoly. Which I'd hate very much if they'd be. Just because I don't like monopolies.

So, I you have a concrete practical reason to be in touch professionally: just give me a call (oh, it's not practical from _________) or drop me a message. If you just like to network: twitter, facebook, etc. Google+ btw ;)

-----

1:1, suņubūda, ja, sen sisti neesat, bļa?

Nu ko, kārtējais tracītis latvijas publiskajos mēdijos un arī cilvēkiem ir par ko parunāt. Parunāt laikam neparunāšu, bet viedoklīti te ierakstīšu.

Noskatījos raidījumu tādēļ, ka ... skat. iepriekš. Noskatījos ierakstā. Saglabāju Youtube saiti, domāju, ka Google ilgāk saglabās šo mūsu valsts kultūras dzirksti nekā lsm.lv :D

Lai arī virspusēji tā bija prasta plēšanās, diezgan labi varēja just, ka katram ir sava pozīcija. Meitenītei teicamnieces komjaunietes trieciennieces pareizā pozīcija, puisītim nepareizā, bet cilvēcīgā tēls. Meitenīte ir pareizi safrizēta un nokrāsota, lai būtu gana laba Latvijas skatītājam. Puisītis lamājas un (dažreiz) pieļauj šmigošanu internetā. Kas Latvijas skatītājam nu nekādi nav pieņemams.

Sava taisnība un ne-taisnība abiem. 

Artuss var izrādīties tāds pats tukšpauris, kādi mums Saeimā jau ir. Vismaz nekādu konkrētiku raidījumā no viņa īsti nedzirdēju. Piekrītu Zandera teiktajam, ka deputāta kandidātam būtu jāspēj pateikt ko vairāk par "lopi valsti izzaguši". Bet tas arī laikam nav viņa ampluā, viņam pašam varbūt arī nav ko teikt, varbūt viņa ampluā ir sabiedrības spogulis? Pārmaiņas pēc plakans, ar sudrabu, ne alumīniju pārklāts, labu stiklu un labi noslīpēts.

Bet varbūt raidījums nebija domāts, lai viņš izteiktu savu politisko pozīciju ;)

Tiešām Inga neatšķir publiskos mēdijus no sociālajiem? Paskaidrošu, publiskie ir tie, kas darbojas saskaņā ar atbilstošajiem likumiem, kas ir reģistrēti, tajos strādā cilvēki ar skolā iemācītām profesionālajām zināšanām, tai skaitā ētiku un citiem pribambasiem. Sociālie ir cilvēku dzīve: mājās, domubiedru lokā parkā vai ar draugiem krogā, tikai tas viss atspoguļojas un ir vairāk vai mazāk apskatāms tīklā. Atšķirība? To, savukārt, regulē tikai civillikums un krimināllikums. Var sanākt kopdziesma, var sanākt izplūkšanās. Ja tu otram izdarīsi slikti, vari dabūt pretī, vai bietē vai iesniegumu policijā. Vari dabūt smaidu, viedokli, ideju, ja ieraksti ko labu. Vari nedabūt neko. Visbiežāk. Regulējums ir vispārcilvēcisks, ētika ir tā, kas katram nākusi no ģimenes plus izveidojusies dzīves gaitā.

Kad Artuss saka, ka suņu būda ir viņa videoblogs, tad runa iet par otro. Ja Artuss saka, ka viņš ir nodibinājis kantori, kas darbina suņu būdu, tad gan es drusku nesaprotu, par to lai tad juristi spriež. Droši vien nav aizliegts pārdot savus tvītus vai spriedelējumus rādio-video-blogā un tas nebūs publiskais mēdijs.

Ir nepieciešami likumi un žurnālista ētika, bet savas ētikas uztiepšana citam ārpus sava profesionālā loka nu gan nav laba lieta. Liecina par elementāru neorientēšanos. Gadās.

Un vispā, ētika veidojas kā sabiedrisks kontrakts, piekrišanas, ne piespiešanas procesā. Nu labi, dažreiz kāds kādu arī paspiež, bet nu pa lielam un pa godīgo tā būtu jābūt. Pretējā gadījumā tā ir (ne tikai, bet tai skaitā, tas lai man šo rakstīšanu būtu ātrāk pabeigt) liekulība, sevis un citu mānīšana. Un, teikšu, mēs Latvijā (un ne tikai Latvijā, par to citreiz, bet Latvijā taču jo īpaši, vai ne :) ) kā sabiedrība sevi mānām un liekuļojam diezgan. Diezgan būtiskos jautājumos. Visās sabiedrības grupās. Un mūsu politiķi ir tikai viena grupa, kura, īpaši priekšvēlēšanu periodos, sauc viens otru par meļiem (manuprāt gan bieži vien par meliem tiek nosaukta atšķirīga interpretācija). Viņi ir tik aizņemti paši ar sevi, ka aizmirsuši, kam to teātri spēlē. Un Artusam ir piedāvājums, cilvēkiem gribās, lai būtu kāds, kas runā vienkārši, saprotami un tieši, bez liekuļošanas. Pat ja tā vēlāk izrādās ilūzija.

PS Interesanti, viņi tai suņu būdā parunāsies jebšu nē? Ja jā, tad meitenītei ir cerība.

Mani atzinumi par par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānu

Iepazinos ar plānu, protams, virspusēji, kam tad ir laiks detalizēti, izņemot speciālistus, atbildīgos un fanātiķus :) tiem, kas paši vēlas palasīt, plāns atrodams te.

Mani stipri pārsteidza dažas lietas:
* Cik vispārīgi formulēts plāna uzdevums 1.2.2.: "Atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību". Kādēļ nevarēja uzrakstīt "Palielināt latvijas pilsonību ieguvušo nepilsoņu skaitu"? Ņemot vērā, ka zem šī uzdevuma ir tikai viena aktivitāte, kuras būtību es lasu kā "Mēs painformēsim nepilsoņus par naturalizācijas iespējām.", man rodas izteikta un diezgan pretīga sajūta, ka mūsu valsts, t.i. mēs nemaz negribam lai nepilsoņi naturalizētos.
* Disproporcija starp romu jeb čigānu integrācijas pasākumiem un krievu integrācijas pasākumiem. Romi ir pelnījuši veselu uzdevumu ar 9 aktivitātēm, no vārda krievs, krievi, šis dokuments, šķiet pēc iespējas izvairās. Man šķiet stipri jocīgi.
* Es nepamanīju fundametālu modernās pasaules vajadzības - esošā un veidojošās kultūras mantojuma digitalizācijas - realizāciju. Jā, varbūt zem dažām no aktivitātēm slēpjas, bet tas neizskatījās tik nopietni, kā gribētos... Ja nav stratēģiskas un strukturētas pieejas, tad tas notiek pašplūsmā. Ja uz to netiek spiests, tad varbūtība, ka lietas nenotiek, palielinās. Tikmēr mūsu bērni burtiski aprij internetā pieejāmās citu valstu/nāciju kultūras... Tiešām mēs tik ļoti riskējam ar savu kultūru?
* Nav sajūta, ka ir pamanīts, ka cilvēki samērā daudz socializējas elektroniski. Ļoti daudz klātienes pasākumu, maz pasākumu tīklā, par un ap tīklu. Droši vien man kā sociālo tīklu atkarīgajam šo apgalvojumu iznāk pārspīlēt :) Formulējums "lai veicinātu profesionāļu un uzņēmēju „tīklošanos” interneta platformā" izraisīja nelielu spazmu :D

PS Sociālos tīklus atradu pieminētus vienu reizi, vārds internet lietots 7 reizes, grāmata 6 reizes, romi 36 reizes, krievi / Krievija 14 reizes.

Haotisks viedoklis par digitālo tehnoloģiju izmantošanu skolās

Nupat man pavaicāja viedokli  par to, kā šobrīd skolās tiek izmantoti digitālie un interneta resursi un ideālās situācijas redzējumu pārskatāmā nākotnē. Laika nebija, tomēr ātri un nepārdomāti uzrakstīju dažas lietas:

• Nemanu, ka skolās mācītu elementāros "izdzīvošanas principus" digitālajā vidē: kā jāveido paroles, kas ir droši saiti, meklēšanas pamatus, kas ir un kas nav pieklājīgi, kā atpazīt vīrusus un uzbrukumus, kā veidot savu identitāti(es), kā ātri un ergonomiski ievadīt tekstu utml... Tad nu sanāk, ka pat nepasaka, ka zobus tīrīt vajag regulāri, tikai pasaka, ka zobu sāpju gadījumiem ir ārsti.
• Bēdīgi ir tad, kad skolās nemāca konceptus, bet māca konkrētus produktus vai procedūras. Piemēram, māca -> mācās MS Word nevis ne teksta rediģēšanu... Sorry, man darbā MS Word jau ir uz izmiršanas robežas, bet teksta apstrādes principi nav mainījušies, kopš es ar to pirmo reizi saskāros 90ajos.
• Gribētos, ka LV spētu ātri pārorientēties uz digitālo saturu papīriskā vietā. Jā, ir jāiemāca bērniem rakstīt ar roku, bet nav mācību materiāliem jābūt drukātiem.
• Skolotāji manuprāt īsti nezina, ko iesākt ar projekta/kursa/utt darbiem, kurus bērni tagad saliek kopā ar copy+paste :) Skolotājiem ir gan jāiespringst un jāizdomā un jāpalīdz bērniem nekļūt par truliem kopētājiem.
• Mēģinājumi "kontrolēt" pieeju digitāliem resursiem neved ne uz kurieni, tāpat tiks klāt. Labāk izglītot par tiem.
• Bērniem jāmāca programmēt jau agri, sākumskolā. Tas nav sarežģīti, bet aiz tā stāv izpratne, kā "komandēt datoru" un tādu komandējamu vienību jau tekošās paaudzes laikā kļūs vairākas reizes vairāk, nekā cilvēku skaits uz zemes.
• Tam visam jābūt jautri :D

Putina runa 18. martā, viens no nozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā

Putina runa 18. martā, viens no visnozīmīgākajiem notikumiem 21. gadsimtā. Ja vien vēsture nesāks kustēt vēl straujāk. Es klusībā ceru, ka sāks. Prasījās pēc komentēšanas.

Btw, pieminēja Baltiju (krievu cilvēki bijušajās padomju republikās) un, paldies dievam, norobežojās no Baltijas (krievija, ukraina un baltkrievija). Izskatās, ka kaimiņus āzijā arī liks mierā, t.i. sadarbosies, nevis iedarbosies. Kur liksies, maziņš ir salīdzinājumā :)

Arī kaukāza jautājums risināts netiek? Paldies dievam.

Silicon walley is still a role model, hahaha...

Laikam man nekad nesaprast, kāda trauma krieviem ir bijis fašisms, hitlers, nacionālsociālisms... Putins, un viņš pārstāv ne tikai Krieviju, bet, vismaz kleimo, ka pārstāv, visu krievu nāciju, joprojām cepās par to... Mums, Latvijā, latviešiem, vietējiem, nacisms tomēr bija tikai viens no ļoti daudzajiem vēstures pirdieniem; jā viens no vissmirdīgākajiem, kur arī savu smaku paostījām, bet tomēr - viens no daudzajiem: igauņi, krievi, leiši, prūši, vācieši, zviedri, dāņi, poļi, paši savā starpā, katram savs veids, kā nogalināt... Krieviem, savukārt - zelta orda (kad tas bija, precisely?), Napoleons (un ko viņš izdarīja, tieši?, tieši tā, viņējie paši viņu savāca atpakaļ; jā krievijas ziema palīdzēja) un Axis.

Redzot auditoriju: nais simbolika dažiem uz krūtīm: padomju savienības varoņa zvaigzne, georga ordeņa lenta, Krievijas domes deputāta nozīmīte, kkāds bruņurupucis :)

Labi, ka Baltijas valstis atdalījās no PSRS ar Krievijas akceptu, noderēs tas fakts pavisam noteikti. Un, paldies visiem dieviņiem, jūdaiskajiem, pareizticīgajiem un citiem kristietiskajiem, kā arī budiskajiem, santoiskajiem un visiem citiem, ka PSRS papisa Baltiju NATO...

Viens punkts, kur nepiekrītu Putinam: kopš aukstā kara beigām pasaulē esot mazāk stabilitātes? Sorry, es tiešām guļu mierīgāk, man bērnībā dažas naktis bija reāli bail, ka būs nukleārs karš, ceru, ka maniem bērniem tādu baiļu nav, un, cik zinu statistiku, kopš tā laika karos un iekšējos konfliktos un vienkārši krimināli tiek nogalināts arvien mazāk un mazāk cilvēku. Es tomēr esmu pateicīgs, ka zināmas cilvēciskās vērtības (kuras arī pamatā tiek iekļautas starptautisko normu pamatā) ģeogrāfiski virzās no rietumeiropas uz visām pusēm, t.sk. austrumu, t.sk. Krievijas virzienā.

Par to, ka amīši un rietumeiropa pilnībā ignorē tautu kulturālās atšķirības risinot jautajumus - 100% piekrītu Putinam - mums ir vispārējās cilvēktiesības un pārējais - pie dirsas.

Kāpēc Ķīna atbalsta? Crazy hipotēze: varbūt tikai tādēļ, ka tas tuvāko 500 gadu laikā palielina varbutību, ka viņu miljardi varēs dzīvot sibīrijā.

Žēl tik lielas nācijas, ja jābaidās no mistiskiem benderoviešiem...

Mājiens mūsējiem politiķiem (btw, gan "latviskajiem", gan "krieviskajiem"): sarisiniet iekšējās problēmas, atbalstu.

Kas ir Krievijas galvenais eksports? nafta? nepareizi, krievi un tāda veida domāšana.

Beigās ar zināmu nostaļģiju noklausījos padomju savienības himnu.

Mani 3 secinājumi:

• Būs NATO bāzes Baltijā.
• Es tomēr mēģināšu pieteikties ieroča glabāšanas atļaujai visādam gadījumam, neskatoties uz UK utml drošībā jūtošos inspirēto eiropas pilsoņu at-ieročošanās tendencēm.
• Man ir jāatrisina mana personiskā dilemma: ja būs šāda veida sūdi Latvijas teritorijā, tad darīt ko - nolīst tepat mežos jeb pamest šo ģeogrāfiju tīri ģimenisku, praktisku un ekonomisku apsvērumu dēļ - pasaulē tak ir tik daudz vietas...

mani priekšlikumi un komentāri salaspils miera ielas sākuma rekonstrukcijas plānam

Attiecībā uz publicētajiem Miera ielas sākuma rekonstrukcijas plāniem man būtu sekojoši priekšlikumi / komentāri:

• Man kā autobraucējam īpaši svarīgi būtu, lai jaunajā zonā ap dzelzceļa staciju būtu ĻOTI labs apgaismojums. Patreiz esošais ir vienkārši krimināls un man vienlaicīgi bail interesēties, kāda ir negadījumu statistika un tai pat laikā klusa cerība, ka tomēr tā ir 0. Lai tas tā arī paliktu - lūdzu ierīkojiet tikpat labu ielas apgaismojumu, kā jau tagad ir tālākajā Miera ielas un Dienvidu ielas posmos un OBLIGĀTI uz ABĀM gājēju pārejām - speciālo apgaismojumu. Ieteiktu ar ceļu satiksmes speciālistiem konsultējoties arī dzelteni mirgojošo luksoforu.
• Manuprāt dzelzceļa pārbrauktuves, piegulošās Rīgas ielas sākuma posma un Miera ielas krustojuma plānošanu nekādā gadījumā nedrīkst atdalīt vienu no otra. Pirmkārt jau tas būtu neloģiski vienkārši no veselā saprāta viedokļa, jo satiksmes mezgls ir viens. Otrkārt, ja reiz pastāv ilgtermiņa plāni vai vismaz domāšana par dzelzceļa krustojuma rekonstrukciju, lai tas būtu tunelis vai kas vienkāršāks, nedrīkst neaprēķināt vai vismaz novērtēt ekonomisko iespaidu no summārajām potenciālajām rekonstrukcijām. Vienkārši sakot, nedrīkst tagad ieguldīt līdzekļus, kuru rezutlāts potenciāli tiktu iznīdēts nākamajā rekonstrukcijā.
• Konkrētāk. Piedāvātajos plānos nav acīmredzami, kas notiks ar jau esošo gājēju pāreju braucot uzreiz pa labi no dzelzceļa pārbrauktuves uz Miera ielu. Ir jābūt detalizētam plānam, nedrīkst palikt kā uzzīmēts, gājēju pārejai tur ir jābūt un ir jābūt labi izprojektētai.
• Otrs. Nesen izbūvētais bruģētais gājēju celiņš paralēli Miera ielas sākumam dzelzceļa pusē piedāvātajā plānā izskatās "neizstrādāts". Manuprāt nedrīkst atstāt to neizplānotu un "nepabeigtu" ne no vides ainavas viedokļa, ne satiksmes drošības (nu kā var atstāt nepabeigtu gājēju celiņa "izeju" vienkārši uz ielu bez loģiska nobeiguma?), ne ekonomiskā aspektiem!
• Par iespējām atvieglot autobraucēju dzīvi un ne tikai. Brīžos, kad dzelzceļa pārbrauktuve ir aizvērta, uz Miera ielas pirms pagrieziena pa kreisi uz Rīgas ielu un pārbrauktuvi, sastājas rinda / veidojas sastrēgums. Tāpat, kā uz Rīgas ielas. Visi to zina un daļa autovadītāju iebrauc pretējā braukšanas joslā, lai turpinātu braukt no Rīgas ielas pa kreisi vai no Miera ielas pa labi, jo viņiem nav jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Manuprāt no šīm situācijām kautkādā mērā varētu izvairīties, ja uz Miera un Rīgas ielām būtu papildus josla minētajiem pagriezieniem. Uz Rīgas ielas jau praktiski tas ir gandrīz iespējams (pietiktu vietas). Uz Miera ielas tiek "nobrauktas" apmales vai veidojas pārpratuma situācijas. Man subjektīvi šķiet, ka šādām joslām vietu atrast varētu un tas ļoti uzlabotu satiksmes drošību šajā mezglā. Es kā Salaspils iedzīvotājs un autobraucējs noteikti gribētu dzirdēt, kādēļ tas nav iespējams, ja ir pretargumenti. Arī piedāvātajā plānā vieta tam ir acīmredzama, bez tam neredzu iemeslu nepaplašināt projektu uz dzelzceļa pusi - vietas tur ir daudz. Tomēr tas būtu jāsaskaņo starp vairāku projektu (Miera iela, Rīgas iela, dzelzceļa pārbrauktuve vai tunelis) plāniem un, kas svarīgi, būtu jāveic izpēte, aprēķini, konsultācijas ar satiksmes speciālistiem. Manuprāt būtu bezatbildīgi ieguldīt līdzekļus Miera ielas satiksmes savienojumā, neizvērtējot šo aspektu.
• Blakus priekšlikums: salīdzinoši netālu no Salaspils Rīgas ielas dzelzceļa pārbrauktuves ir divas citas: apvedceļa un un Salaspils memoriāla pārbrauktuves. Visi tikai iegūtu, ja uz to būtu savlaicīgas norādes / atgādinājumi. Es tās abas izmantoju regulāri un dzīve no tā kļūst tikai interesantāka :)
• Lai gan projekts kopumā atstāj ļoti labu iespaidu, tomēr tajā neredzu principiālu vēlmi realizēt tādas, manurpāt mūsdienu un konkrēti Eiropas sabiedrībai svarīgas tendences, kā mazā biznesa atbalsts un sabiedrības socializēšanās. Ja taisam projektu šodienai, tas nozīmē, ka projekts jau ir novecojis, projekts ir jātaisa rītdienai, nākamajai paaudzei. Piemēram. Kautvai tīri fiziski rezervējot vietu mazajam biznesam pie stacijas / Botāniskā dārza. Projektā tādas neredzu. Piemēram. Ļoti labi zināms, ka dažas reizes gadā Salaspils botāniskais dārzs kļūst par Latvijas dārzkopju meku un tajos brīžos Miera iela vienkāŗsi nav normāli izbraucama. Kādēļ to turpināt "izbaudīt" (kā paredzēts arī piedāvātajā projektā) kā pilsētas problēmu nevis gūt no tā labumu? Man nav jāpiedāvā jums idejas, jums jāpiedāvā iedejas mums, bet piemēram, visi tie dārznieki gan prasti samaksās par stāvvietu, gan varētu izbaudīt, ja botāniskais dārzs panāktu ārpusē, pretim. Tāpat jau vairs nav zinātniskā iestāde pēc būtības ;) Nav obligāti viss jānoasfaltē, pāris reizes gadā arī labs zālājs izturētu. Ok, neturpināšu ar savām idejām, your turn.
• Visbeidzot, nedaudz emocionāls komentārs. Manas pirmās bērnības atmiņas par Salaspili ir kā par dzelzceļa pārsēšanās punktu. Jā, pēc tam kā par zinātnes pilsētu, jo arī mani vecāki strādāja zinātnē. Jā, pēc tam jaunībā, 80tajos gados kā par jauniešu lokāl-politisko cīņu vietu ("kā mēs braucām sist Salaspils krievus un kā viņi sita mūs"). Bet ne par to, jo šis projekts nav par to. Dzelzceļa stacijā kā pārsēšanās punktā mani kā bērnu visvairāk fascinēja strautiņš, kas iztek no Botāniskā dārza dīķiem un aiztek zem dzelzceļa. Lūdzu nepārtaisiet to par industriāli betonētu grāvi, izveidojiet to par Latvijas valsts nozīmes Botāniskā dārza un vienas no lielākajām Latvijas pilsētām cienīgu vides ainavu, vismaz ne sliktāku, kā tas bija vecajos ar zāli apaugušajos 80tajos.

Būšu tikai priecīgs, ja šos manus komentārus kāds komentēs. Te vai citos sociālajos tīklos, galvenais, lai tas nekļūst par pašvaldības "iekšējo" lietu :D