Kārtējās pārdomas par Stambulas konvenciju, minoritātēm un kur mēs esam ceļā uz kompromisu

Atkal par Stambulas konvenciju (SK), genderu, minoritāšu tiesībām. Par to, kurā fāzē, manuprāt ir diskusija Latvijas sabiedrībā.

Uzreiz teikšu, nepiesienieties vārdiem “liberāļi” un “konservatīvie”. Šajā rakstā nemēģiniet ievietot vikipēdijas definīcijas. Arī, ja kādu aizvaino tēlaini sulīgā valoda, es tiešām godīgi atvainojos un drīkst tālāk nelasīt. Es te tā pa vienkāršo un ar vislabākajiem nodomiem :)

Vispirms, kāds vispār sakars SK un minoritātēm?

Pieļauju, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kas nezina, ka Stambulas konvencijas nosaukums ir "Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu". Man ir aizdomas, ka mums ir arī deputāti, kas nav lasījuši ne dokumentu, ne saistītos materiālus, piemēram, neseno EP rezolūciju.

Lai nu tā būtu, ne tas vien ir pieņemts nelasot :D Bēda tāda, ka kādi spēki SK ielobējuši "genderu", faktiski sociālās un seksuālās minoritātes. Ar to sačakarējot labu un vajadzīgu lietu: vardarbības pret vājakajiem apkarošanu. Sorry, mani liberāļu draugi, sievietes un bērni nav minoritātes, viņi ir vairākums, fiziski un aiz vēsturiskiem ieradumiem vājākā sabiedrības daļa. Bērni arī psiholoģiski vājākā. Kādēļ ir svarīgi šīs lietas nesajaukt? Kaut vai tādēļ, ka, samiksējot, dabūjam nevis diskusiju x2, bet gan diskusiju kvadrātā.

Par tām fāzēm. Sākam no sākuma. Liberāļi saredz problēmu. Konservatīvie, visprims nesaprot, tad kritizē, tad pieņem, ka problēma pastāv. Protams, ja liberāļi spēj paskaidrot, ka tā tiešām ir problēma. Lai kaut kas mainītos, ir nepieciešams kompromiss. Motivācija ir liberāļiem, viņiem jautājums jābīda, jāpiedāvā kompromisa (!) varianti. Kad konservatīvie saprot, ka liberāļi šajā jautājumā ir nobrieduši, tad rodās arī kompromisa pretpriekšlikumi, saruna, vienošanās.

Pašlaik Latvijā. Liberāļiem ir bijuši daži kompromisa mēģinājumi. Tie ar laiku lēnām uzlabojas. Bet, līdzko liberāļi atkal iekliedzās, piemēram, "dajoš SK, jo citi jau prakstīja", konservatīvie tur saredz minoritātes un vispār, "genderu" un atgriežās fāzē "ok, laikam tomēr vēl jāpagaida, līdz paaugsies".

Vai arī, davai, laulājam visu pēc kārtas, kaut vai ezi ar radiatoru, un tā būs ģimene. Tā tas sugas (homo sapiens) turpināšanai nav strādājis tūkstošiem gadu un tuvākajā laikā nestrādās. Pārbaudīts: laulība ir vīrieša un sievietes savienība ar mērķi radīt bērnus un ģimene ir sociāla konstrukcija, privilēgija, kur šie radītāji tos bērnus uzaudzina un palaiž tautās. Skaidrs, ka daži eži mēģina aplekt radiatoru kopš tā izgudrošanas. Tas ir zinātniski pamatoti, pareizi Darvins saka: “a ja nu sanāk?!”. Jā, tas ir dabiski un jā, tās ir minoritātes.

Pat, ja dažviet un dažkārt dažādu iemeslu dēļ laulības un ģimenes institūts buksē, kā pie mums. Tas nenozīmē, ka tas tagad ir jāatceļ vai jāatšķaida.

Tieši otrādi. Domāju, ja no SK izravētu minoritātes un tad darītu tur paredzētās lietas, laulības un ģimenes institūts nostiprinātos, ietu labumā. Mans priekšlikums deputātiem: ratificējam SK ar atrunu, ka minoritāšu, “gendera” lietas risināsim, bet atsevišķi. Starp citu, ne mēs pirmie ratificētu kādu starptautisku vienošanos ar atrunām, ne pēdējie.

Joprojām brīžiem aizejam "svētā kara" virzienā. Mums joprojām ir fāze, kurā vieniem aktīvistiem jāvelk kājās visu varavīksnes krāsu bikses, otriem radikāļiem jāvelk bikses nost un jākakā maisiņā. Un tad abiem jāiet uz pilsētu šīs "spalvas" demonstrēt. Kad šīs (abas!) uzvedības īpatnības pāries, tad ticēšu, ka sabiedrība ir nobrieduša kompromisa fāzē. Un šis nav tikai par Latviju, tas ir par lielāko daļu pasaules.  Rietumi (varbūt) ir tuvāk kompromisam, bet šaubos, ka jau stabili tur ir.

Lai nobeigtu ar kaut ko, kas (vismaz man pašam priekš sevis) izklausās pēc kompromisa. Konservatīvie būs gatavi sarunai, kad dzirdēs no liberāļiem priekšlikumus, kas nepārdefinē pārbaudītas vērtības. Mans personiskais viedoklis, ka liberāļu vinnējošais priekšlikums ir: mēs atsakāmies no ģimenes un laulības jēdzienu atšķaidīšanas, paplašināšanas. Ticu, ka tad konservatīvie būs daudz pretimnākošāki. Vienkārši sakot, izņemiet no SK "genderu" un tā lieta ies uz priekšu. Izņemiet no Dzīvesbiedru likuma vārdus laulība un ģimene, aizstājiet ar labi definētiem citiem, jauniem, pareiziem terminiem un tā lieta ies uz priekšu. 

Little runt on privacy, startups and ads business

I just read this on Quora. This is bullshit.

Privacy is a human right. It is in it’s infancy on the internet, but it still is. You get punished even shot if you violate it in physical world. Putting any business above human rights is a way to faschism or communism, choose your own preference.

Especially majority of ads businesses. Those are generating spam and low quality content adding no value more often than not. And don’t argue there are “good” ads businesses there. Some drugs are good for some people, you ok drug “business” investing in startups? I think ads business must be regulated as heavily as drugs, alcohol, tobacco and similar.

Yes, I totally agree startups drive innovation. Just don’t say innovation is above human rights. It’s all possible, just grow up a bit!

Dienas Bizness citāts par aktivitātēs balstīta biroja principu

Iepriekš man gandrīz vienmēr pēc sadarbības ar žurnālistiem ir bijusi nedaudz nelāga sajūta, jo manis teiktais nav ticis atspoguļots precīzi, interpretēts. Kā arī sarunātais, ka publicējamais tiks iepriekš saskaņots, parasti ticis igonorēts. Šoreiz biju tā pārsteigts par ziņas precizitāti, ka nolēmu savu citātu citēt, nopublicēt visiem.

Citāts ņemts te , saite pieejama tikai abonentiem.

---
Izvēlas pēc vajadzības 

Tieto Somijas birojā ieviesta aktivitātēs balstīta biroja koncepcija. SIA Tieto Latvia IKT vadītājs Jānis Tupulis stāsta, ka darbinieki izvēlas savu darbavietu pēc konkrētās dienas aktivitāšu satura. Ierodoties birojā, var redzēt, kuras darbavietas ir brīvas, ir dažādas temperatūras un aktivitāšu zonas, piemēram, klusuma zonas, kur ir sarunāts, ka nedrīkst runāt. Tāpat ir atklātās darbavietas, apspriežu telpas. Vienlaikus šāds birojs ir arī komunikāciju rīks. Te ir iespēja savā starpā komunicēt, dalīties ar idejām, kā arī iegūt saimniecisko atbalstu. Piemēram, ja salūst krēsls vai nestrādā dators, var uzreiz pieteikt problēmu, un sistēma saprot, kur esi, tāpēc nav jāraksta, ka trešā stāva 17. kabinetā, kur saplīsis trešais krēsls no labās puses. Lai gan šī koncepcija saka, ka nevienam nav savas darbavietas, praksē ir cilvēki, kam joprojām ir darbavietas. J. Tupulis norāda, ka nevajag to uztvert mehāniski. Piemēram, palīdzības dienestam vajag telefonus, un viņi var strādāt tikai pie galdiem, kur ir telefoni. Galvenie ieguvumi ir produktivitāte un darbinieku labsajūta. «Gribam, lai cilvēks darbā jūtas labi,» saka J. Tupulis. Viņš uzsver, ka inovācijas nenotiek kabinetos, bet gan, cilvēkiem savā starpā runājot. Vienlaikus secināts, ka jaunajos apstākļos tajās pašās telpās var strādāt vairāk cilvēku. Tas arī ir ieguvums, bet tas nebija galvenais mērķis. «Pašiem jāsaprot, ko ar to grib sasniegt. Tehnoloģiju un iespēju ir tik daudz un dažādas, vienīgais ierobežojums ir mūsu fantāzija,» saka J. Tupulis. 
---

PS Precizitātes labad jāsaka, ka aktivitātēs balstītā biroja princips ieviests ne tikai Somijas, bet arī Zviedrijas, Latvijas u.c. birojos.

PPS Dīvaina sajūta, kad citē kādu, kurš citē tevi :D

Progresa vērtējums atkritumu šķirošanā Latvijā pēc 7 gadu pieredzes

Janas Faceook posts man atsauca atmiņā pirmos soļus un sajūtas atkritumu šķirošanā. Pāris gadus pēc šķirošanas uzsākšanas tiku ieblogojis.

Konstatēju, ka šomēnes ir 7 gadi, kopš apzināti šķiroju.

Ja toreiz katru nedēļu ģenerējām pilnu savu piemājas konteineru (nešķirotu), tad tagad mēnesī nešķirotie ir nepilns konteiners. Tiesa, viens iemītnieks mājā mazāk.

Pārlasīju par ko toreiz cepos, jāatzīst, ka progresu šķirošanas jomā Latvijā pa šiem 7 gadiem gandrīz neredzu.

Pluss, ka vietējā Rimi ir nolikta kaste baterijām un sadzīves tehnikai (ne lielajai).

Vēl viena atšķirība, ko pamanīju ir, ka starp tantēm, kuras pieskata atkritumu savākšanas vietas, nu jau kādu gadu ir tādas, kuras zina, ka šķirotos atkritumus tur drīkst izmest jebkurš pilsētas iedzīvotājs, ne tikai atpazīstami savējie. Tas gan nenozīmē, ka attieksme ir kļuvusi pozitīvāka, vienalga tevi vispirms uztver kā iebrucēju.

Šovasar vienreiz viena tante pat metās palīgā izvietot pa pareizajām tvertnēm un ... izmeta manas plasmasas pudeles parastajā konteinerā :D

Citas atšķirības? Gan jau ir :D

Laikam arī šajā lietā ir jānomainās vismaz paaudzei... Kura nedomās, ka jebkurš svešinieks tavā laukumiņā grib bez maksas kko izmest, respektīvi, tev kaut ko nozagt. Un ka mežs un purvs nav izgāztuve. Un ka atkritumu savākšanas un pārstrādes biznesā ir jāiet, jo tur ir lieliska iespēja "nopelnīt", respektīvi zagt tiešā un netiešā nozīmē.

An exercise in exaggeration. Is something wrong on the internet? No. It is just that the whole ad industry must be regulated as heavily as alcohol, drugs, prostitution are being regulated.

It is a good read, "Something is wrong on the internet", an article by James Bridle on Medium.

It says: 21 minute read. That depends on your English skills and reading skills ;) Much more if you will watch linked videos.

It is definitely good for those who want to whine about anything and everything. They will find satisfaction in looking at evidence of bad things happening.

But in case somebody wants to do something about it, it produced a few thoughts of mine.  I'm not going to prove anything in this post. This is just an expression of my opinion.

One of the big phenomenon causing the problem described is ad industry as it exists today. This (child abuse) is not the only problem ad industry is causing. James mentions more in the article.

I'm talking about the whole ad industry, not just the bad part. I'm not saying ad industry is evil. But I'm sure it must be regulated on the same level as alcohol, drugs, prostitution are. Or should be, depending on the country.

Is alcohol evil? No, but it is proven that it can produce very bad consequences. Should we stop (producing, selling, consuming, etc.) alcohol? Some think we should, some must, but realistically: it cannot be done. Therefore, we regulate relatively heavily.

As I said, I don't want to go into details, but on general level the analogy is true for me. Should we close the Internet or Google? No, it cannot be done. Should we have police departments addressing ad crimes and organisations ensuring ad rules are followed? Yes, I believe so.

Ad industry must be regulated as heavily as alcohol, drugs, prostitution are being regulated.

When I think of ad industry + children James is addressing in his article, I believe this combination has to be treated as a criminal offence. Not just moral issue or mild overstepping the ad law deserving a fine, no, a criminal offence. Same as child pornography. Producing with an intent, selling to, giving it to children, etc. Whoever responsible: producers of what James described in the article, Google, parents, peers, just a stranger from the Internet.

Child ads must be treated as criminal offence.

Obviously, I use exaggeration as a tool to show the point. But please think about the two sentences in bold.

Now to another phenomenon of what's behind the worrying picture James drew.

Automation and AI.

Another analogy. We all and the living world around us are products of automation. Think of the DNA mechanisms of reproduction. Just not too deeply please for now :)

I'm saying that what's happening in the virtual world does not seem totally new to me. Including the consequences we tend to perceive as negative like plagues, viruses, eating the weaker in general. Yes, it is not nice. It is a fact of life.

Now, put those consequence phenomena names into quotes or invent new fancy e-, i-words or totally new terms to name the new virtual ones, whatever. We have to identify the threats in order to fight them one by one if we want to survive. Not just worry about them.

We are rational beings, we have scientific method, we will figure it out. We will survive, live, prosper. Choose the level of optimism depending on your own philosophical constitution ;)

PS I tend to make copies of some of the material I reference, the Internet is a changing beast. Try to check this if the first link is dead.

Ar nelielu nokavēšanos mana #metoo reakcija

1. vēsture

Ļoti labi atceros, iespējams, pirmo reizi un meiteni, mana pirmā seksuālā uzbrukuma upuri. Viņu sauca Kristīne, divām melnām bizēm, tas notika 1978. gadā, mācījāmies 1. klasē, sēdēju 3. solā tieši aiz viņas. Uzbrukums: paraustīt Kristīni aiz bizēm. Tagad esmu pateicīgs tai skolotājai, kura to uzreiz piebeidza saknē, pārtraucot aktivitāti un ierakstot atbilstošu komentāru manā dienasgrāmatā. Piezīme bija it kā triviāla: “Raustīja meitenes aiz bizēm". Sekas: esmu pateicīgs skolotājai un saviem vecākiem, man toreiz pieleca. Šaubos gan, ka visiem puikām pieleca šīs piezīmes būtība: #metoo prevencija, katram cilvēkam ir privātā telpa.

2. problēma

Es nevaru teikt, ka kopš tā laika nekad neesmu izveicis #metoo darbības, esmu. Bērnam ir jāeksperimentē, noteikti jau pirms pubertātes, tīnim ir jāeksperimentē heavily. Eksperimenta sekas ir arī kļūdas.

Neesmu runājis ar pieaugušo, kuram viss tiešām ir skaidrs :D Uzskatu, ka tajā brīdī, kad tu uzskati, ka viss ir pilnīgi skaidrs, tavi šīs dzīves piedzivojumi ir beigušies, esi miris/mirusi.

Problēma, kuru jūs nu jau esat lasījuši neskaitāmos postos un pantos, esot vienkārša: nezinam vai nepieņemam, ka nē ir nē.

Tā ir pilnīgi patiesā un šausmīgi nožēlojamā problēmas puse, tā piesaka reakciju, atbildi.

Īstā problēma ir, ka mēs nezinam, kā uzdot jautājumu.

3. a ko darīt

Piedodiet man, meitenes, manas kļūdas, tāpat, kā es jums piedodu jūsējās.

Mans novēlējums: lai būtu tā, ka mūsu ģimenēs un skolās un sabiedrībā, bet galvenokārt sākot ģimenēs, jebkuram bērnam visi pareizajā brīdī palīdzētu saprast, ka viņa/š ir arī seksuāla būtne, kam ir tiesības gan NEGRIBĒT, gan GRIBĒT.

Jo citādi https://youtu.be/YMkB8qBSX8o

in memoriam of my father's passing first anniversary, signal generator

My father passed away on March 26th 2016. This post is not going to be his obituary or a curriculum vitae. It is just a glimpse on one of my reactions on the anniversary of his passing.

Among another things he was enthusiast of repairing old radio sets, his collection goes back to 20th century 40ties. Just imagine, you did not have electricity utility at your home back then and the only remote connection to the world was this apparatus working on batteries?

What I did, I decided to test if a signal generator he used for his hobby is still in a working condition. Here is the item for your observation.

I had a small challenge before I could turn it on. Electricity outlets has changed since.

A dirty hack happened.

And, surprise surprise, the old soviet made signal generator woke up without any problem! I'm giving you just a few of it's outputs on an oscilloscope as an evidence.

There is no more to this story today. As I said, just a glimpse. Which made my day because of simple emotional reasons.